Nožēla var piezagties negaidīti. Pienāks diena, un tu sapratīsi, nu jau ir par vēlu izzināt mammas bērnību, tēta nebēdnīgākos gadus, viņu jaunību, pārdzīvojumus un atziņas. Sapratīsi, ka pārāk maz laika esi veltījis dziļām sarunām, vecāku iepazīšanai. Ģimene nav pašsaprotama lieta un vērtība.
Lorela bērnībā redzēja kā mamma aukstasinīgi nogalina kādu vīrieti. Šīs atmiņas viņu nekad nav pametušas, un tagad pēc piecdesmit gadiem slimnīcā skatoties uz māti, viņa saprot, ka iespējams mammu nemaz nepazīst. Viņai vajag uzzināt, pirms ir par vēlu, atbildi- kas bija tas vīrietis? Un kāpēc viņa viņu nodūra.
Mani reti kad izdodas noslēpumu, detektīvu grāmatām pārsteigt, kad domāju, esmu visu sapratusi, pienāca grāmatas pēdējās lapaspuses un apgāza visu, bet nepazaudējot loģiku. Pārsteidzošs un negaidīts grāmatas noslēgums un atrisinājums.
Raiti un viegli apēdot lapuses nācās domāt par ģimenes vērtībām. Ja neesat īpaši interesējušies par savu vecāku jaunības gadiem, laiku pirms jums, tad gribēsies ar viņiem aprunāties. Es daudz domāju par savu vecvecmammu, man ļoti gribētos zināt par viņas dzīvi, bet biju pārāk maza, lai tad kad bija iespējams uzdotu jautājumus, bet tagad, nav neviena kas varētu ko pastāstīt. "Noslēpuma glabātāja" pieskaras šei tēmai- izdzīvošana, kad morāle sāk zaudēt savas aprises, un tu dari visu, lai izdzīvotu. Vecvecmamma izdzīvoja šo kara laiku, bet kas notika viņas dvēselē redzot notiekošo paliks noslēpumā. Žēl. Cik es atceros, viņa vienmēr bija klusa vērotāja. Vērotāji ir tie acīgākie, viņai noteikti būtu ar ko padalīties, ja vēlētos.
Tāpēc, ja vēl ir kas neizzināts par mīļajiem, nezaudējiet laiku, aizbrauciet ciemos un sarīkojiet sirsnīgu, dziļu sarunu vakaru. Kurā zvaigsnes ir viņi, nevis tu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.