Nekadiene (336.lpp)

Ja cilvēkam ir spilgta iztēle, tad kā gan var nepatikt fantāzijas romāni. It īpaši, ja tie viegli un meistarīgi uzrakstīti, bez uzbāzīga patosa jūtās un rīcībā. Šī žanra darbus man patīk lasīt tad, kad „parastie” romāni nav snieguši emocionālu piepildījumu, un ar to radījuši tādu kā panīkumu vispār ko lasīt. Tad, lai ieelpotu kādu citādu vēsmu, palīgā ņemu fantāzijas romānus.

Var teikt, ka Ričardam ir parasta dzīve. Pats Ričards ir gana parasts, bez ambīcijām, dzirksts uz dzīvi. Bet Ričarda dzīve un viņš pats mainās brīdī kad palīdz kādai neprasta izskata meitenei. Izrādās, ka Londona ir sadalīta divās daļās, Apakšlondona un Augšlondona. Ir pasaule, par kuru nenojauš Londonā dzīvojošie. Londonas metro nav vienkārši pārvietošanās sistēma, bet gan katra pietura ir neparasta pasaule kas kādam pieder.

Jautājums ir, kādai dzīvei Ričards dos priekšroku? Vai izvēlēsies drošo un ierasto dzīvi, bet bez spilgtām krāsām un piedzīvojumiem? Vai to, kurā ir jābūt drosmīgam, kurā ir viss neprasts un tāpēc aizraujošs? Un vispār, kuru dzīvi izvēlētos tu? Vai arī, tev nav jāizvēlas, jo tu jau dzīvo tādu dzīvi kā vēlies?