Jaunība, jaunība...(157.lpp)

Svinot savu trīsdesmit piekto dzimšanas dienu Odile atskatās uz saviem jaunības gadiem, ceļu kas viņus ar Luī ir atvedis līdz šodienai. To laiku, kad viņa vēl sapņoja par dziedātājas karjeru un maksāja augstu cenu. To laiku, kad satika tikko pārnākušu no armijas savu tagadējo vīru Luī.

Pēc grāmatas izlasīšanas es jutos nedaudz apmuļķota. Pati gan vainīga, ka ļāvos priekšlaicīgiem pieņēmumiem un gaidām par grāmatas saturu. Vārdu sakot, es no grāmatas gaidīju filozofiskas pārdomas par jaunību, un to kur mūsu jaunības lēmumi var mūs novest. Savukārt, grāmatas autors piedāvā vienkāršu ieskatu, vienā no varoņu dzīves nogriežņiem.

Kaut kā... sajūtas nekādas pēc grāmatas izlasīšanas...