Cilkas ceļojums (352.lpp)

Par Cilku Kleinu mēs uzzinājām pateicoties Lali Sokolovam grāmatā "Aušvicas tetovētājs". Jau toreiz, grāmatas mazajos fragmentos, Cilka iekrita prātā un radās liela interese uzzināt par šīs sievietes likteni. Kā izrādās, šāda interese bija daudziem, un Hetere Morisa to centās apmierināt. Tomēr atšķirība starp "Aušvicas tetovētāju" un "Cilkas ceļojumu" ir jūtama, galvenokārt tāpēc, ka pirmā grāmata tapa tiešā saskarē ar galveno varoni, bet Cilkas stāsts ir citu atstāstījums caur savu skatupunktu. Lai arī Cilka ir padarīta nemirstīga, tomēr mēs nekad neiepazīsim pa īstam viņu. Un man par to ir skumji. 

Sešpadsmit gadus vecā Cilka Kleina nonāk Aušvicas- Birkenavas koncentrācijas nometnē, tajā viņa izdzīvo. Par to, ka viņai ir izdevies trakākajā no nometnēm izdzīvot, saņem nosodījumu, pārmetumus un aizdomas. Viņa ir sadarbojusies ar ienaidnieku, tāpēc PSRS viņu soda un aizsūta uz Vorkutas gulaga nometni Sibīrijā. Cilka tiek sodīta par to, ka tikai centās izdzīvot. 

Heterei Morisai ļoti paveicās parādīt Otro pasaules karu no abām karojošajām pusēm. Piedevām aiz abām grāmatām stāv cilvēki ar seju, vārdiem un uzvārdiem, stāsti nav tapuši tikai uz faktiem un rakstnieces iekšējām sajūtām, kā būtu, ja viņa to būtu piedzīvojusi pati, šīs grāmatas ir īstu cilvēku īstās sāpes un īsts izdzīvošanas brīnums. 

Tas ko es gribētu uzsvērt, lasiet grāmatas vienu pēc otras, nevis vienu un pēc ilga laika otru, jo tikai lasot kopā pilnībā ir iespējams aptvert Vācijas un Krievijas līdzīgumu, vienīgā atšķirība ir tikai tā, ka Krievija savu netīro sirdsapziņu var piesegt ar to, ka paveicās uzvarēt karā. Ne kā citādi tā nebija labāka iekārta par Vācijā valdošo. Tāpēc vienmēr lasot šāda tipa grāmatas, es nespēju pie sevis nepiedomāt, lūdzu Dievs neļauj mums to piedzīvot. 

"Karš, gūsts un apspiestība cilvēkus mēdz ietekmēt dažādi, un citi no malas var tikai minēt, kā viņi paši rīkotos vai izturētos līdzīgos apstākļos. Var minēt, taču zināt to nevar."