Balāde par dziedātājputniem un čūskām (560.lpp)

Iespējams, es nebiju vienīgā kas sākumā uzzinot par to, ka Sūzena Kolinsa ir uzrakstījusi vēl vienu grāmatu par Bada spēlēm bija bažīga. Iepriekšējās grāmatas patiešām bija labas, un ar noslēgumu. Šoreiz Sūzene ķērās pie paša sākuma aprakstīšanas, nē tas ir melots. Mēs vēl tā īsti joprojām nezinām, kāpēc apgabali sacēlās pret Kapitoliju, bet šeit mēs uzzinām kā sākas Bada spēles. 

Ļaundaris ko iepazinām iepriekšējās grāmatās Koriolāns Snovs ir jaunietis, kurš studē un kuram drīz ir jāiestājas Universitātē. Koriolāns ir karā pazaudējis vecākus, un arī savas senās ģimenes spožumu, jeb tā vienkārši sakot cieš trūkumu. Bet ārpasaulei cenšas parādīt, ka viss ir kārtībā. 

Ir pienākusi desmito Bada spēļu gadadiena, un šoreiz ir izlemts, ka Akadēmijas studenti būs padomdevēji apgabalu pārstāvjiem. Šī ir lieliska iespēja Snovam izcelt savu ģimenes vārdu saulītē un iegūt stipendiju mācībām Universitātē. Viņš cer, ka viņa dzimtas vārds vēl ko nozīmēs, un izlozē viņš tiks pie spēcīga dalībnieka. Bet... bet tā vietā viņš iegūst artisti. 

"Balādē par dziedātājputniem un čūskām" mēs izjūtam vēl kara elpu uz ikdienas dzīvi. Iepazīstam Koriolāna ģimeni un viņa pārdzīvojumus un sajūtas par karu, un arī tagad pēc tā. Lai arī sākumā jūtas pret galveno grāmatas varoni ir neitrālas, iespējams kādam citam lasītājam piezogas žēlums, tomēr jau pat sākumā ir jūtama Koriolāna augstprātība un sevis celšana augstumos. Rakstniece tik izcili attīsta puiša raksturu, ka grāmatas vidū, man sāk rasties nopietna nepatika pret Koriolānu, un beigās varonis mani kaitina. Kad aizveru grāmatu esmu dusmīga, uz Koriolānu un uz Sūzenu Kolinsu, kā viņa varēja pieļaut, ka Snovs iegūst ģimeni tādā baisā un aukstā veidā. Brrr... 

Hmmm...vai tik nevarētu būt vēl kāda grāmata par Bada spēlēm un Panemu? Ir sajūta, ka rakstniece ir sev atstājusi iespēju vēl izpausties, ja radīsies tāda vēlme. Un, ja tikt tiešām radīsies vēl kāda daļa es noteikti to izlasīšu.