Lakstīgala (496.lpp)

 

Mātes agrā nāve rada vientulību un nesaprašanos starp divām māsām Viannu un Izabellu. Viņas vēlētos būt tuvas, tomēr radušies aizvainojumi, bērnības traumas, un abu meiteņu dažādība ir radījusi starp viņām distanci. Distance ir ne tikai starp abām meitenēm, bet arī viņu tēvu, jo mamma bija tā kas saturēja ģimeni kopā. Pēc viņas nāves katrs dzīvoja kā prata. Bet nu tuvojas karš, Vācija okupē daļu Francijas, un dzīve nekad vairs nebūs tāda kā līdz karam. 

Šķiet, ka Otrais pasaules karš ir visaprakstītākais cilvēces posms. Iemesls tam varētu būt, ka šai mirklī puse pasaules, ja ne visa, bija vienota savās bailēs, bēdās un naidā. 

Grāmatas piecsimt lappusēs jūs atradīsiet kaitinošu jaunības neapdomību, vecāku mīlestības upurus, sarežģītas māsu attiecības, kara skarbumu un nežēlību, ticību kam lielākam, mīlestību tumsā, visu lai grāmata tevi ievilktu savā pasaulē. Iespējams pat kādā vietā asara nobirs, tā negaidīti gadījās man. 

Grāmatas par karu ir jālasa kaut vai tikai tāpēc, lai atcerētos, ka ir iespējams lielākas nelaimes dzīvē par lietotu mašīnu, neceļošanu, sliktu kaimiņu vai Jaungadu bez balles un salūta...

No angļu valodas tulkojusi Sintija Zariņa.

Izdevējs: Zvaigzne ABC