Kur šajā stāstā paliek Anna un Gilberts? Viņi kļūst par otršķirīgiem spēlētājiem, kas ļauj stāstīt savu stāstu jauniem varoņiem. Tā kā grāmata ir par Annu, tad kāda nodaļa tiek veltīta Annai un viņas jaunās sievas lomai, bet šie pieskārieni ir tik vispārīgi un gaistoši. Ar katru izlasīto Annas grāmatu, aug sajūta, ka Annas paliek ar vien mazāk un mazāk. Ja varētu satikt Montgomerijas kundzi tad viņai es jautātu, kāpēc jūs turpinājāt rakstīt par Annu, ja Anna Jums vairs nebija tik tuva? Jo tāda sajūta, tiešām, ar katru nākošo grāmatu rodas.
Man vēl atlikušas trīs Annas grāmatas, bet es jūtu, ka man vajag nelielu pauzi no viņas. Tomēr pēc "pauzes grāmatas" es atgriezīšos ar turpinājumu.
Un savu necilo grāmatas aprakstu es nobeigšu ar fragmentu no grāmatas, par mājas mīluļiem. Pie mums cilvēks var būt cūka savā attieksmē pret mājas mīluli, un par to netiek sodīts. Arī šādas lietas atspoguļo tautas kultūru un vērtības... Te skumja nopūta.
"Pasaulē ir daži šausmīgi nevērīgi cilvēki, Blaitas kundze. Daži no pilsētniekiem, kam te pie līča ir vasaras mājas, ir nevērīgi līdz cietsirdībai. Un tāda nevērības cietsirdība, tā ir visnejaukākā. ar to nevar cīnīties. Vasarā viņi tur kaķus, baro un lutina, grezno ar lentītēm un apkaklītēm. Bet rudenī viņi aizbrauc prom un atstāj tos nabagus, lai badojas un salst nost. Man no šitā pilnīgi asinis vārās, Balaita kundze! Pagājušā ziemā es atradu vienu nabaga kaķeni krastā beigtu, un viņai blakus gulēja trīs kaķēni, kauli un āda vien. Bija līdz beidzamam mēģinājusi šos sildīt. Apķērusi ar sastingušām ķepām. Ziniet, es apraudājos! Un pēc tam izlamājos. Un pēc tam aiznesu kaķēnus mājās, pabaroju un sameklēju tiem kārtīgus saimniekus."
No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga
Izdevējs: Sprīdītis
Mans sākums ar Annu no "Zaļajiem jumtiem" šeit.
Turpinājums ar Anna no Eivonlijas šeit, Anna no salas šeit, Anna no "Vēja papelēm" šeit.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.