Šis romāns piestāvētu tveicīgai dienai pludmalē, lai tad kad ir apnicis gulšņāt vari aizpildīt laiku ar ko vieglu. Man pie jūras nekad nedomājas, man jūra ir kā pāris glāzes vīna- atslābums un negribas ne uz ko koncentrēties. Tātad ceļā uz jūru pludmales somā nonāk šādas grāmatas, kuras pēc izlasīšanas ātri aizmirstas.
Luīza un Eliots ir skaists pāris, tomēr viņu laulībā ir vairākas plaisas, Luīze nevar iznēsāt bērnu, bet Eliots aizraujas ar azartspēlēm. Tomēr dārgakmeņu mantiniece Luīze tic abu laulībai un tic Eliota jūtām. Bet kad vīrs aiziet bojā, sāk uzpeldēt nelaiķa noslēpumi, un duļķes ar kurām ir jātiek galā Luīzei.
Grāmatas trūkums- paredzamība. Grāmatas pluss- Eliota māte, jeb Luīzes vīra māte, personāžs kas vienīgais rada emocijas grāmatu lasot. Šī varone atbilst stereotipam vīramāte vella māte.
No angļu valodas tulkojusi Alda Vāczemniece.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.