Trīs sekundes debesu (272.lpp)

 "Trīs sekundes debesu" nebija domāta man. Grāmata tika pasniegta mammai ar tekstu, ka viņai ir jāizlasa, jo viņa sapratīs par ko ir runa. Bet es esot cita paaudze un man tas nebūs galīgi aktuāli. Un tā jau arī bija, man šķita, es brienu cauri samurgojumam. Tāpēc prasīju mammai, ko viņa domā par darbu? Viņa atbildēja, ka tagad iespējams labāk saprot savus jaunības brūtgānus. Tā nu, lai iepazītu to mammu kuru es neesmu satikusi, es lasīju darbu ar domu, es iepazīstos ar mammas brūtgāniem. Un iespējams tur kaut kur starp rindām ir arī mans tēvs, kuru esmu pāris reizes redzējusi un bijusi viņa bērēs. 

Grāmata ir par padomju desantnieku un obligāto karaklausību. Šī ir grāmata par garā salauztu cilvēku, par pagātnes ēnām kas neļauj dzīvot uz priekšu, par puvi kas nāk līdzi no armijas uz civilo dzīvi. Par mirkli kurā ticība un ideāli ir sabrukuši, un tā vietā nāk mierinājums pudelē. 

Esmu cilvēks, kas vispār savā dzīvē neizmanto rupjus vārdus, šīs grāmatas slengs ielauzās manā leksikā, un lika izsprukt kādam vārdiņam kas galīgi nav raksturīgi man. Tagad steidzu izmest no sevis šo valodu kas tik trāpīgi raksturojot tos jaunos vīriešus, valodas lietojums paspilgtina visu to ko es nesaprotu. Bet jautājums kas neliek man mieru, vai mūsdienu armija arī tā traumē cilvēku? Es ļoti ļoti ceru, ka nē. 

No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere

Izdevējs: AGB (Vēja suņa klasika)