Stikla upe (272 lpp.)

Šajā reizē somu rakstnieks Tommi Kinnunens ir izvēlējies cilvēku salīdzināt ar stikla izstrādājumu. Lai arī daba pati rada savus stikla gabaliņus, tomēr cilvēkam iejaucoties un apstrādājot smiltis ir radusies stikla izstrādājumu industrija. Zemes spēks ir pārvērsts trauslā skaistumā. Pie pareizas apstrādes un laba meistara trauks var būt izturīgāks, tomēr lieks gaisa burbulis un trauks nav vērtīgs. 

Kā ir ar cilvēku? Kā vide kurā mēs dzīvojam mūs veido? Kā ģimenē sniegtais mūs spodrina vai apbružā? Laiks atstāj cilvēkā skrambas, robus un plaisas. Stikls var būt skaists un trausls, bet tas var būt arī ass un nāvējošs. Mēs esam stikla cilvēki. Daži ieplaisājuši, citi tā nopulēti ka vairs nav tādi kā sākumā. Daži tik saskrāpēti un bieži kopā līmēti, šķiet tas ir brīnums, cik daudz var viens cilvēks panest. Jā, mēs esam kā stikls. Lai kā no malas izskatītos, katrs var pie kādiem apstākļiem un notikumiem salūzt. Salūzt tā ka vairs nesalīmēsi. 

"Stikla upe" ir stāsts par trim cilvēkiem, māsām un brāli. Kuri aug un dzīvo mazā ciematā, tā artērija, dzīvības pulss ir stikla rūpnīca. Jusi ir ar garīgo atpalicību, tomēr pasauli sajūt dziļāk kā jebkurš cits. Helmija ir apmaldījusies savās sāpēs un sabrukušajos sapņos tik ļoti, ka nav spējīga būt par māti. Railija par spīti pagātnei cenšas iet uz priekšu un dzīvot, sniegt savas mīlestības atliekas savējiem. 

Trīs dienās trīs varoņi pastāsta savas ģimenes un dzīves stāstu caur trim gadiem pēc kara. Var just, ka Tommi Kinnunens odziņa ir nepateiktie vārdi. Starp rindiņām ir nojausmas, starp puspateiktajiem notikumiem ir mājieni, bet tas kā to lasītājs pats saliks kopā ir viņa ziņā. Šis rakstnieks savu stāstu ļauj padarīt par katra paša lasītāja interpretāciju. Starp nepateikto un it kā pateikto ir telpa. Telpa kuru varam katrs aizpildīt pēc savas izpratnes un pieredzes. 

Par šī autora pirmo darbu "Četru ceļu krustojums" vari vairāk izlasīt šeit.

No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

Izdevējs: Zvaigzne ABC