Es gribu ticēt, ka ir kas Lielāks par cilvēku, ir kādi dziļāki apziņas un vērtību stāvokļi. Bet es neticu reliģijai, tajā nav nekā Dievišķa, jo sistēmā nav nekā Dievišķā, tā ir mehānisms, iekārta kuru smalkākā veidā var izmantot, lai manipulētu ar cilvēkiem kuri negrib paši domāt. Un tāpēc, "Laika sūtnis" ir vēl viena interesanta fantāzija (varbūt pieņēmums- nezinu) par Jēzus gaitām, un to posmu līdz viņš tapa par kristiešu glābēju.
Ebija vēlas kļūt par mācītāju, lai tiktu līdz savai draudzei viņa tiek nosūtīta gūt pieredzi un palīdzēt mācītājam Kīranam. Nepaiet nemaz tik ilgs laiks, kad viņa sāk manīt mācītāja uzmanības apliecinājumus un nekoleģiālās attiecības. Punktu šai darba pieredzei pieliek Kīrāna apgalvojums - viņa ir ragana, jo spēj dziedināt caur lūgšanām cilvēkus. Mācītājs kurš pieradis ka sievietes paklausa, ir noskaņots Ebiju vest uz pareizā ceļa. Bet vai tik glābšana nav vajadzīga pašam fanātiskajam mācītājam?
Kristiešiem lasot šo grāmatu noteikti gribētos pāri krustus mest, jo rakstniece šajā grāmatā ir apvienojusi reliģiju kopā ar ezotēriku un mistiku. Šķiet tieši šī pārmērīgā ezotērikas daļa man par grāmatu lika iesmīkņāt. Kā arī beigas liekas sasteigtas, un iepazītos grāmatas galveno varoni Ebiju tā arī netop skaidrs kāpēc viņa ir tik svarīga un vērtīga baznīcai, jo rakstnieces radītais raksturs mani nemaz nepārliecināja ka viņā būtu kāds lielāks briedums un dziļums kā jebkuram uz ielas satiktam cilvēkam.
Grāmatā neko ģeniālu neatradīsi, bet atpūtas mirklim būs noteikti piemērota. Svarīgākais ir tas, ka stāstā ir dinamika un lasot miegs nepiezagsies, ja nu vienīgi esi ļoti noguris cilvēks.
No angļu valodas tulkojusi Arita Piķe.
Izdevējs: J.L.V.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.