Citas debesis. Angļu un amerikāņu šausmu stāstu izlase (416 lpp.)

Jūs droši vien man neticēsiet, bet pirms es sāku rakstīt atsauksmi par šo grāmatu, man pa dīvānu garām norāpoja trekns zirneklis piebaidot sirdsklauves. Sēžot datorā, iegrimusi darbos, ar acs kaktiņu manīju kaut ko melnu pa dīvānu lienam, noignorēju. Līdz viens mirklis, stiepjos pēc "Citādas debesis" un labi barotais zirneklis ar savām treknajām kājelēm man blakām. Brr..., tie kam tāpat kā man nepatīk zirnekļi sapratīs manas šausmas. 

Arī pie šīs grāmatas es tiku neparastā veidā. 

Dažas dienas atpakaļ, vakarā pie dzīvokļa durvīm klauvē. Ir atnācis ciemiņš. Tas protams nav neparasti, notiek sarunas, tējas dzeršana, un tad viesis saka: "Klau Elīn, man uzdāvināja grāmatu, tajā ir šausmu stāstu izlase. Vai vari lūdzu izlasīt, un man pateikt, vai man pēc izlasīšanas nebūs visu nakti jāstāv pie gaismas slēdža?" Lai arī neesmu īsti stāstu cienītāja, es nevarēju cilvēku pakļaut bezmiega naktij tāpēc piekritu. 

Atverot grāmatu tu nonāksi kādas senas augstskolas auditorijā, šo sajūtu rada grāmatas ievads, vikipēdijas izraksti par autoriem kuru darbus mēs lasīsim, un fragmenti no amerikāņu šausmu un fantāzijas klasiķa H. F. Lavkrafta esejas “Pārdabiskās šausmas literatūrā”. Tieši šis stāstu pasniegšanas veids, šī kādas lekcijas sajūta man kļuva par šīs grāmatas odziņu. 

Par pašiem stāstiem, taisnība ir tam stāstam, kurā tiek runāts par to, lai patiesi spētu izbaudīt šausmu stāstus ir jābūt pareizajai videi un noskaņai. Lasot mājas drošībā un gaismā nevienā brīdī nepiedzīvoju bailes vai šausmas. Bija arī stāsti kas šķita primitīvi, un tātad, arī pareizā vide diez vai radītu bailes. Tāpat kā Lavkraftu arī mani sajūsmināja upes Donavas apraksts kādā stāstā. 

Tā kā nevēlos būt atbildīga par kāda lasītāja sirdsklauvēm, tad tomēr izteikšu brīdinājumu, ja esi jutīgs cilvēks, iespējams pēc lasīšanas nespēsi gulēt un šķitīs, ka kāds mošķis novēro arī tevi. 

Dārgo ceļiniek, ja jau esi te ieklejojis, un pat ticis līdz mana apraksta beigām, varbūt vari man ieteikt kādu patiesi baisu šausmu romānu (ar stāstiem man neveidojas attiecības)? 


Izdevējs: Zvaigzne ABC

Komentāri

  1. Līdz beigām tiku, bet šausmu romānos man trūkst ticamības momenta un ieteikt neko nevaru. Darbs, kas nav gluži dokumentāls, bet mani nošausminājis ar reālismu, ir Solžeņicina "Vēža palāta".

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Andri, paldies par Solžeņicina "Vēža palātu", piefiksēju 2023.gada plānotājā.

      Dzēst

Ierakstīt komentāru

Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.