Melu meistars (400 lpp.)

Grāmatu blogu sāku rakstīt, lai piefiksētu izlasīto, un ir jāpiefiksē šī grāmata, tikai vārdi nedodas rokā. Sēžu un skatos baltajā ekrānā, un saprotu, ka visdrīzāk pēc kāda laika es šo grāmatu neatcerēšos. Nē, tā nav slikta, un tā nav arī ģeniāla. Atmiņa balstās uz emocijām kuras rodas, man neradās emocijas. Atpūtināju prātu lasot latviešu detektīvu, kurā vairāk baudīju mūsu valodas vieglo plūdumu - valoda kā šalle tevi ieskauj, un aiznes pāri laikam uz padomju Rīgu un pēc tam jau arī neatkarīgo Latviju. 

Lasot "Melu meistaru" mēs sekojam līdzi divu cilvēku, kuri sākumā ir bērni, liktenim. Mūsu acu priekšā uzaug Alise, kas nāk no pārtikušas bet politiskas ģimenes PSRS. Un lauku puika Aleksandrs, kurš nonāk Rīgā. Bērni kā jau bērni, uzaug redzot pasauli pēc savas prizmas, nepievēršot īstu uzmanību politiskajiem notikumiem un pavērsieniem valstī. Bet notikumi skar viņus. Alises ģimenē notiek traģēdija, ar kuru katrs sadzīvo kā prot. Puika vēlēdamies kļūt par spiegu, savā bērnišķīgumā sper soļus, kas liks viņam bēgt prom no Latvijas. 

Grāmatas lielākais pluss ir tā laika Latvijas noskaņas nodošana lasītājam. Man visvairāk uzrunāja abu varoņu bērnības un pusaudžu laika atspoguļojums. Toties tā dimantu, mafijas daļa atgādināja amerikāņu bojevikus ar kuriem nācās pašai negribot uzaugt. Un beigas, jā, nu tās ir paredzamas un šķiet kaut kur nošpikotas. 

Ja vēlies padzīvoties Latvijas juku laikos, tad laipni lūgts iebrist "Melu meistara" lapaspusēs.