Emava (160 lpp.)

Vai lasot grāmatu tev kādreiz ir bijusi sajūta it kā kaut ko būtu palaidis garām? Aizverot "Emavu" ir grūti saprast kā raksturot to ko jūtu, liekas ka vārdos un rindās ir bijusi kāda slēpta nozīme kuru neprotu ieraudzīt un uztvert. Vai arī es meklēju tajā to kā nav?! Šo grāmatu atstāšu savā plauktā, lai pēc gadiem vēlreiz iemestu aci, varbūt tad bilde taps skaidrāka. 

Četri dziļi ticīgi itāļu puikas sevi savā ticībā nostāda pret pasauli. Un kam gan viņiem pasauli, ja ir vienam otra draudzība. Bet tad puišu ticību pārbauda Andre. Andre ir no citas pasaules, tajā nevalda bijība un ticība, bet gan brīvība un visatļautība. Andre katra drauga sirdī pamodina ko līdz šim nepazītu. Visu mūžu viņi slēpušies aiz savas ticības un pārliecības kuru iesējuši vecāki, bet tad šajā ticībā un pārliecībā sāk parādīties plaisas. Sāk rasties jautājumi. Andre maina visu draugu dzīvi un viņu draudzību. 

Visvairāk man patika tas, ka Alesandro Bariko katram draugam piešķīra citādu ticības šķautni, un to kā šī ticība transformējās. It kā visi auga vienā vidē, un tomēr katra ceļš izvērtās pilnīgi citāds. 

Grāmatai piešķiršu 👍👍👍par transformāciju kas notiek ar jauniešiem. 

No itāliešu valodas tulkojusi Dace Meiere. 

Izdevējs: Atēna