Meiteņu pilsēta (448 lpp.)

Kad tiks izgudrota laika mašīna?! Šī Elizabetes Gilbertas grāmata liek vēlēties ceļot pāri laikam un telpai, lai nokļūtu pirms kara Ņujorkā un arī pēc. Gribas ieraudzīt šo pilsētu ar grāmatas varones Viviānas acīm, jo patiesībā šis darbs, šis romāns, ir autores mīlestības vēstule Ņujorkai. 

Jauna meitene Viviana Morisa ierodas Ņujorkā pie savas tantes Pegas, kurai pieder izklaides teātris "Lilijas skatuve". Viviāna ir jauna, naiva, un viņas galvenās intereses ir mode, tenkas un izklaide. Nu kā jau jaunai meitenei. Viviāna ir izmesta no skolas, un īsti nezina ko vēlas no savas dzīves, protams būtu jāmeklē piemērots vīrs, bet... 

"Meiteņu pilsētas" galvenā varone, manās acīs, ir Ņujorka, tomēr to mums atklāj Viviānas pieaugšanas stāsts. Izvēles, pieļautās kļūdas un hormoni pamazām vien liek Viviānai pieaugt un saprast kas ir patiesās vērtības. Kā aug un mainās Viviāna, tā mainās arī Ņujorka. Abas skar laiks liekot tām mainīties. 

Savās pārdomās par šo grāmatu vēlos iekļaut arī Viviānas un viņas mazās draudzenes dialogu, jo tajā tik precīzi tiek izcelta viena patiesa lieta - pieaugušie ir tie kas sačakarē pasauli. Pieaugušie ir tie kas uzsāk karus, shēmo, uzlaiž atombumbas, rada ļauno šajā pasaulē. Un skaistais naivums, ka mēs nekļūsim par tādiem pieaugušajiem. 

- Es esmu vīlusies visos, - viņa teica pēc ilga klusuma brīža. 

- Konkrēti kuros? - Gaidīju, ka viņa minēs nacistus. 

- Pieaugušajos, - Mārdžorija atbildēja, - Visos. Kā viņi ļāva pasaulei tik briesmīgi zaudēt kontroli?

- Es nezinu, mīlulīt. Bet domāju, ka cilvēki tur vienkārši nesaprot, ko dara. 

- Acīmredzot ne, - viņa ar teatrālu nicinājumu izmeta, aizsviezdama izsmēķi. - Un tieši tāpēc es gribu drīzāk izaugt. Lai nebūtu atkarīga no cilvēkiem, kuri nesaprot, ko dara. Manuprāt, jo drīzāk es kļūšu pavisam neatkarīga, jo labāka būs mana dzīve. 

Par iespēju, kaut vai caur grāmatu, ceļot pa Ņujorku, šai grāmatai piešķiru 👍👍👍👍.

No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.

Izdevējs: Zvaigzne ABC

Komentāri