Dvīņu dvēseļu dzelmē (280 lpp.)

 Ar ko Tev asociējas vārds dzelme? Man ar dziļumu, ieniršanu sarežģītos ūdeņos, slāņiem... Un kas var būt daudzšķautnaināks un dziļāks par attiecībām starp māsām, it īpaši dvīnēm. Šādus solījumus es sev izteicu pēc grāmatas vāciņa. Un tas bija kārtējais atgādinājums, neskati grāmatu pēc vāciņa. Jo te nekā dziļa nebūs. 

Lai arī Zāra un Miranda ir dvīnes, tomēr abas savās personībās ir atšķirīgas. Abas visu mūžu ir viena otru balstījušas, mamma no Mirandas vienmēr sagaidījusi, ka viņa par Zāru parūpēsies un pieskatīs. Nosvērtā Miranda velta savu dzīvi skaidrai un noteiktai karjerai. Tikmēr Zāra ir sava ceļa meklējumos, arī attiecībām nododas tāpat kā izglītībai, kad apnīk - pamet. Līdz kādā dienā Zāra iepazīstas ar Sebastjanu? Šī vīrieša ienākšana māsu dzīvē sagriež to kājām gaisā. 

Nonākot grāmatas vidū sapratu, ka tā mani sāk kaitināt. Mani kaitina teksta atkārtošanās, it kā rindkopas būtu pārkopētas, lai veicinātu lappušu skaitu. Ja nu vienīgi rakstniecei šķiet, ka viņas lasītājiem ir slikta atmiņa. Jo šie teksti tiešām atkārtojas, ne ar savu domu, bet fiziski vārds vārdā. Mani kaitina neizstrādāti psiholoģiskie portreti, ja varonei piešķir noslieces tad gribētos zināt to cēloni.  Mani kaitina mīlestības līnija starp Mirandu un advokātu - nopietni! Mani kaitina paviršība un seklums kas plūst pa šīs grāmatas lapaspusēm. Lasot ir sajūta, ka autorei bija ideja, bet bija arī slinkums to apaudzēt ar psiholoģiskām, emocionālām, uz kaut minimālām zināšanām balstītām lietām. 

Grāmatai piešķiru 👎

No angļu valodas tulkojusi Vija Stabulniece.

Izdevējs: Jumava