"- Kad Džoisa bija jaunāka, viņa bieži apdedzināja spārnus. Tad piedzima Klēra, un Džoisa pierima. Viņa bija izsmalcināta sieviete un lieliska māte, taču Džoisā nekad neapdzisa tā tumšā, pašiznīcinošā dzirksts, kas mājo dažos cilvēkos. Tāds kā iekšējais savvaļas zvērs, ko reizēm izdodas pieradināt, pat gadiem ilgi, ļaujot ticēt, ka esat to piejaucējis. Taču šis zvērs nav miris un dzirksts gaida īsto brīdi, kad atkal uzšķilties".
Paņem popkornu un ienirsti grāmatā kā filmā. Šķetini grāmatas notikumus kopā ar rakstnieku Rafaelu un pensijā aizgājušo policistu Marku. Kļūsi par šo abu kungu detektīvu-asistentu. Pavedienu pa pavedienam savieno kopā, ar katru soli nokļūsti tuvāk atrisinājuma. Un beigās visi pavedieni perfekti savijas kopā un viss top skaidrs. Nekāda pārspīlēta samudžinājuma, neiederīga pavediena, policijas žargonā runājot šī grāmata ir tīra lieta.
Rakstnieks, vientuļais tēvs Rafaels ir saticis Annu. Viņi plāno kopīgu nākotni, tomēr Rafaelu dīda pagātnes pieredze neuzticēties Annai. Tā nu vakariņās Rafaela nedrošība izlaužas ārā un liek Annai atklāt savu pagātnes noslēpumu. Viena fotogrāfija, viens teikums rada dzirksteli kas maina visu...
Šim detektīvromānam piešķiru 👍👍👍👍.
Noslēgumā es nevaru neielikt burvīgu citātu par grāmatām no šī romāna.
"Grāmatas nav bērni.
Katra grāmata ir tik īpaša, ka līdzinās brīnumam: tā ir kā caurlaide uz citu pasauli, kā iespēja aizmirsties. Tā ir kā atbalsts, kas ļauj pārvarēt dzīves grūtības. Kā apgalvo Pols Osters, grāmata ir "vienīgā vieta pasaulē, kur starp diviem svešiniekiem var notikt visintīmākās tikšanās"."
No franču valodas tulkojusi Maija Indraša.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.