Mans grāmatu plaukts beidzot ir daļēji sakārtos, svaigākās un neizlasītās grāmatas acu priekšā, pārējās citā istabā. Tagad kā latloto izvēlēšos vienu uz dullo. Kad nezini ko gribi, tad jāpaļaujas uz izlozi.
Sākot grāmatu lasīt pat nenojautu cik beigās tā izrādīsies aktuāla Latvijai tieši šobrīd, tieši tagad kad tik svaigas ir brūces, kuras daļā sabiedrības radīja šī Jēkabpils traģēdija. Sistēmas nolaidības dēļ dzīvesbiedrs nogalina sievieti, bērnu mammu. Un tā kā ir radies iespaids, ka mūsu valstī cinisms ir norma - tad vainīgā ir mirusī un viņas advokāte, paldies ģenerālprokuror Stukān, ar jums mēs jūtamies droši. Sarkasms nevarēja neizsprukt.
Grāmata "Es ļāvu tev iet" it kā pārbauda tavu pacietību un to vai izdosies tevi apvest ap stūri. Grāmatas pirmā pusē tai trūkst dinamikas, ik pa laikam man vajag kafiju, lai virzītos uz priekšu. Un tad kad sāc palikt galīgi apātisks, ir pavērsiens.
Tiek nobraukts zēns un policija meklē vainīgo kas no notikuma vietas aizbraucis. Kad vainīgais tiek atrasts, rodas jautājums kāpēc aizbrauca prom un neziņoja. Vai viss ir tik skaidrs kā sākumā šķiet?!
Lai arī grāmatā ir it kā vairākas šķautnes, un rakstniece cenšas kā caur kaleidoskopu atspoguļot šo stāstu - policijas darba atspoguļojums un viņu emocijas, vainīgais un upuris, tomēr dēļ tā gausuma un piepūles kuru prasīja turpināšana lasīt, varu piešķirt tikai 👍👍. Kā arī visā pietrūka dziļuma, labāka psiholoģiskā un psihiskā satura. Bet tie divi īkšķīši tika par to, ka pazīmes gan te ir labi atspoguļotas pēc kurām katrai sievietei vajadzētu kļūt uzmanīgākai izvēloties partneri un kopdzīvi ar viņu.
No angļu valodas tulkojusi Ina Strautniece.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.