Mēs nonākam dūmu pārņemtā aitu gana fermā. Pensionārs Konstantiono Saru gremdējas atmiņās un iekšējā monologā - kā viss ir nonācis līdz šim. Kā viņa mūža gadi ir pārvērsti pārspīlētā izklaidē tūristiem. Kā jaunais izēd veco. Kā robežas izplūst.
Visam fonā gruzdot Vecais (tā Konstantino pieņemts saukt) sardīnieties dalās savā ģimenes stāstā. Šis savdabīgais atmiņu monologs atklāj nedaudz Sardīnijas pagātni un paražas. Vecais liek fermu Asandira redzēt ar viņa acīm, just cik ļoti tūrisms izbojā pamatus un saknes. Kā alkas pēc naudas maina cilvēkus. Un tad izmisums un kauns liek rīkoties.
Par noskaņu, iespēju visu redzēt ar Vecā acīm un dūmu smaku, piešķiru šai grāmatai 👍👍👍.
No itāļu valodas tulkojusi Tamāra Liseka.
Izdevējs: Latvijas Mediji
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.