Ceļš (282 lpp.)

Aizverot grāmatu jūtos noskumusi. Gribās tādu kā klusuma brīdi izejot no pasaules kuru klāj pelni, bezcerība un izmisums. Uz šīs grāmatas vāka ir jāliek brīdinājuma zīme, ja esi cilvēks ar noslieci uz depresiju, vai ļoti spilgtu iztēli, tad izlasītais var tevi traumēt. Šermuļus pār kauliem aizstāj nomāktības sajūta. Es negribētu piedzīvot to brīdi pasaulē, kad cilvēks pārvēršas par zvēru. Bet vai mēs izvairīsies no Trešā pasaules kara? Vai izvairīsimies no zvēra sevī? 

Amerika ir izdegusi, zeme vairs nenes augļus. Viss ir pelēks un pelnu klāts, saules gaisma ir palikusi pagātnē. Tēvs un dēls ir izdzīvojuši, bet vieglāk būtu mirušiem. Cenšoties palikt dzīvi, nenomirt badā un netikt nogalinātiem, abi ir ceļā. Esot ceļā ir ilūzija par cerību, ka kaut kur ir vieta labāka par tām kuras viņi pamet un redz. Varbūt kaut kur ir vēl labi cilvēki kuriem pievienoties. Tēva mīlestība pret dēļu ir viņa spēks kas neļauj padoties. Dēla pasaule un drošība ir tēvs. Kā šis ceļš beigsies? 

Postapokaliptiskā noskaņa grūž lasītājam sejā brutālu pasauli, ir brīdis kad pats svarīgākais dzīvē ir tikai pamatvajadzību apmierināšana, brendiem, smalkām tehnikām un naudai nav nozīmes. Izsalkums ir tik liels, ka tiek pārkāptas robežas. Un tad visās šajās šausmās mazu bet spožu gaismiņu ienes cilvēka bērns ar savu tīrumu, nevainīgumu, savu labo un nesamaitāto sirdi. Bērna "gaisma" un pasaules tumsa ir ģeniāls veids kā rakstnieks paspilgtina savu stāstu, - ko pasaulei nodara cilvēks pieaugot un aizmirstot bērnu sevī. Tad vēl šie mirkļi kad bērns notur tēvu no tumsas bezdibeņa, ir skaists mīlestības akts ar kuru dalās Kormaks Makārtijs. 

Man šī ir ģeniāla grāmata. Piedzīvoju tik daudz emociju un šausmu. Pat ēdiens pēc grāmatas izlasīšanas garšoja citādi, katrs kumoss tika vairāk novērtēts. Pat tikai dēļ šiem labestības, laipnības, mīlestības mirkļiem kuri visās šausmās īpaši skaisti šķita, gribu grāmatai ielikt 👍👍👍👍👍. 

No angļu valodas tulkoja Māra Poļaka. 

Izdeva: Izdevniecība AGB, Vēja suņa klasika.