Šis ir mans otrais piegājiens šai grāmatai. Pirmais bija apmēram pirms 20 gadiem, toreiz maza meitene būdama sāku šo stāstu lasīt, bet man tas šķita garlaicīgs ar visām tām daudzajām būtnēm, tāpēc kādā trešajā daļā atmetu ar roku. Tagad pēc tik daudziem gadiem, dzirdot apgalvojumu, ka "Bezgalīgais stāsts" būtu jāizlasa visiem tiem kas atdod lielu naudu par garīguma kursiem, pietiktu ja izlasītu šo grāmatu un taptu vieds. Nu kā lai pēc šāda apgalvojuma es neķeros pie grāmatas. Prātā gan vajadzēja paturēt, šīs pašas kundzes slavas dziesmu "Pusnakts bibliotēkai" - kas man galīgi nešķita dziļa grāmata. Un jā, tas pats stāsts, nu nekāda wow efekta nebija arī šeit, parasta bērnu fantāzijas grāmata, ar dažiem atgādinājumiem par dzīves vērtībām, bet diez vai tos atgādinājumus bērns pats pamanītu, ja darbu ar vecākiem nepārrunātu.
Tāpat kā bērnībā, arī tagad man grāmata lasījās grūti, ar pauzēm, it īpaši otrā daļa, kad Bastians pats nonāk Fantāzijā.
Bastiāns Baltazars Bukss ir mazs, nelaimīgs zēns, kurš nozog grāmatu "Bezgalīgais stāsts", un no reālās dzīves slēpjas grāmatās un paša radītos stāstos. "Bezgalīgajam stāstam" ritot uz priekšu, sāk šķist ka grāmatas varoņi ir saistīti ar pašu Bastianu, iespējams Bastians ir tas varonis kuru viņi meklē, šeit Fantāzijā neveiklais zēns var kļūt par varoni, kā arī iegūt sev draugus pēc kuriem ilgojas. "Bezgalīgais stāsts" kļūst par Bastiana paša piedzīvojumu.
Sākot lasīt šo grāmatu, es atcerējos savu bērnību, un toreizējās sajūtas par šo grāmatu, tāpēc mans vērtējums par šo darbu būs 👍👍.
No vācu valodas tulkojis Ingus Liniņš.
Izdevējs: Sprīdītis
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.