Grāmatas sākumā Rendolfs Kolfakss, vēlāk Reens, tiek pasniegts kā ļoti apdāvināts un talantīgs puisītis, un viņa tēvs profesors rūpējas par to, lai puika vienmēr būtu zinātkārs un brīvs savos atklājumos. Tomēr grāmatas lappusēm pieaugot, es kā lasītāja, vairs neredzu mazo ģēniju, bet gan parastu (varbūt gudrāks kā citi) puisi, kurš zināšanas nemeklē skolā, bet dzīvē. Viņa dzīvē šīs īpašās prasmes nemaz neizpaužas, viņš vienkārši peld pa dzīvi, saucot to par mācīšanos. Tas kas ir viņa prasme- laba atmiņa paturēt visu prātā, tas vienā dzīves posmā palīdz uzrakstīt grāmatu. Protams, ka bestselleru.
Lai arī grāmatā ik pa laikam ir nodošanās filozofiskām pārdomām par dzīvi un tās plūdumu. Mūsu vietas atrašanu. Es šos brīžus vairāk uztveru, kā rakstnieces centienus diezgan naivā grāmatas atspoguļojumā par dzīvi ielikt dziļumu.
Manuprāt, šis ir viens no vājākajiem pieaugšanas stāstiem. Es šai grāmatai piešķiršu dāsnus👍👍, man patika grāmatas, šķiet, pirmās 90 lapas, posms kurā Rendolfs ir mazs, tajās var just Pērlas Bakas entuziasmu, un tad ir sajūta, ka viņa pazaudē ceļu no savas ieceres. Otrs īkšķītis ir par to, ka grāmata raiti lasās, lai arī vairs nešķiet saistoša.
No angļu valodas tulkojusi Ruta Svaža.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.