Man diemžēl nav paveicies, jo es ap sevi vairāk redzu vecuma neglīto seju. Redzu sirmgalvjus kas vecumā iegūst savas dzīves darbu kopsummas. Respektīvi, tagad maksā par to kādi cilvēki ir visu mūžu bijuši. Skarbi maksā.
Man nepatīk vecums. Man ir vienalga par krunkām un sirmajiem matiem, bet tā ķermeņa sabrukšana ir baisa. Tā vientulība kas no dažiem sirmgalvjiem strāvo ir paralizējoša. Cik daudz ir garo mūžu, kuri visu savu dzīvi ir pavadījuši vērtīgi? Ne tā kā grāmatas varonis Ārsts, kurš gaidīja pensiju, lai sāktu dzīvot?!
Neļauj grāmatas pesimismam un nolemtībai tevi sākumā nobiedēt. Neļauj tam, ka galvenais varonis psihiatrs sevi noraksta, arī sev grāmatu norakstīt. Drūmais sākums aizvedīs pie brīža, vismaz, kurā es lasot smaidu. Aiz mākoņiem parādās saules stars.
Pats skaistākais šajā grāmatā ir tas, ka nav tāda vecuma kurā cilvēks nevarētu mainīt savu dzīvi, savus uzskatus par to. Kamēr elpo tikmēr vēl ir iespēja dzīvot! Dzīvot krāsaini, jēgpilni!
Šai grāmatai es piešķiršu 👍👍👍👍par emociju gammu kuru autore skaisti izspēlē caur ārstu un viņa pacientiem. Šajās dažās lapās viņa atgādina lasītājam dzīvot tagad nevis eksistēt. Iespējams pat kāds pats Ārstā saskatīs sevi, šo nodošanos karjerai, naudai, lai pēc tam atpūstos un baudītu dzīvi. Tik tad jau var būt arī par vēlu. Dzīve ir jādzīvo apzinoties, ka visdrīzāk otrās iespējas nemaz nav.
No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.