Emma (417 lpp.)

Lasot plakstiņi kļūst smagi. Tās čalas (dialogi) laiku pa laikam liek man aizpeldēt domās kur citur, bet tad sev atgādinu, koncentrējies - tu tagad lasi. Ņemu biežas pauzes no lasīšanas, jo katra izlasītā lapa kļūst par tādu kā vates segu kas mani ieskauj un atņem jebkādu enerģiju, un prātu padara kūtru. Gaidu beigas. Tuvojoties pēdējiem desmitiem lapu manu kā manī atgriežas dzīvīgums. Nu lasīšana kļūst raitāka, jo enerģiju piešķir apziņa, ka pavisam drīz tikšu no šīs grāmatas prom. Tūlīt tūlīt to varēšu aizvērt uz neatvēršanu. 

Kādā nelielā Anglijas ciematiņā (realitātē tāds neeksistē) dzīvo dažādi ļaudis. Galvenā varone Emma tiek uzskatīta par gudru un skaistu sievieti, kurai nav obligāti jāprecas, jo viņas stāvoklis to atļauj. Caur Emmu atklājas šī ciemata iedzīvotāju savstarpējās attiecības. Kā arī tas, ka divdesmit gadīgā Emma nemaz nav tik perfekta, un viņas prāta spējas ir ļoti pārvērtētas. 

Lasot šo grāmatu man visu laiku bija sajūta, it kā es atrastos kādu cilvēku kompānijā, un tur visu laiku tiktu tērgāts par nebūtiskām lietām. (Realitātē ļoti jāvalda žāvas) Tāpēc es šo grāmatu nokristīju par klaču/čalu grāmatu. Tāda tērgāšana 400 lapaspušu garumā. Pēc šīs grāmatas radās iespaids, ka Džeina Ostina dzīvojusi ļoti garlaicīgā laikā, kad vairāk viss par un ap bērniem, precēšanos, un laika apstākļiem. 

Par tā laika ikdienas atspoguļojumu grāmatai piešķiru 👍👍.

Tulkoja Liāna Blūmberga. 

Izdevējs: Jumava