Lukrēcija Bordžija. Grēcīgās pāvesta meitas dēkainā dzīve (200 lpp.)

Bērnībā mani aizrāva vēsturiskie romāni un seriāli, kāri lasīju visu par Henriju VIII (Tjūdoru). Gribēju dzīvot Cēzara un Kleopatras laikā, senā Roma un arī Roma pēc Cēzara un Augusta mani interesēja, tāpēc tikai loģiski, ka sekoju līdzi lielajām dzimtām tādām kā Mediči. Loģiski, ka manā aizrautībā mani ceļi krustojās arī ar Bordžiju dzimtu. Kad savā grāmatu plauktā atradu šo grāmatu nespēju noticēt, ka neesmu to izlasījusi un tā ir veiksmīgi no manis paslēpusies. 

Tavu vilšanos, līdz šim šo grāmatu neizlasījusi neko nebiju pazaudējusi. Tik pliekani un sausi uzrakstīt par vienu no vairāk baumu un iespējamību apvīto ģimeni uzrakstīt ir grēks. Ja ar šo grāmatu būtu jārada kādā interese par vēsturi, tas nenostrādātu. 

Lukrēcija ir pārliecināta, ka ir bārene. Viņa dzīvo pie tantes, bet par viņu maksā tēvocis Rodrigo. Liktenīgā situācijā atklājas, ka viss viņai stāstītais ir meli, viņas tēvs ir Rodrigo Bordžija. Drīz arī Lukrēcijai ir jākļūst par tēva un brāļa marioneti, lai nodrošinātu šai dzimtai varu un visu impēriju. Laime neiet roku rokā ar varu. 

Grāmatai piešķiru 👍par garlaicīgo pārskrējienu cauri tik iespaidīgas ģimenes liktenim. 

Grāmatu tulkoja Valdemārs Kārkliņš.

Izdevējs: Avots