Atraitne uz gadu (558 lpp.)

Mazā Ruta izaug spoku mājā. Rutiņa ir spoku ēnā. Mirušo brāļu ēna un vecāku izirušās attiecības ieskauj meitenīti un veido viņu. Sākumā mirušie brāļi un stāsti par viņiem aizpilda Rutas dzīvi. Pēc tam māte no viņas dzīves izgaist, atstājot meitenīti uzaugam pie tēva kazanovas. Brāļu stāstus nomaina stāsti par māti kas viņu pameta, un citu sieviešu ēnas kas pārvēršas pornogrāfiskās fotogrāfijās tēva kabineta atvilktnēs. Rūta izaug un iet savu vecāku pēdās kļūst arī par rakstnieci. Rakstnieci kas uzskata, ka labākie stāsti rodas no fantāzijas nevis realitātes un pieredzes atspoguļojuma, bet gadiem ejot viņa atklās, ka arī īsti stāsti var būt romāna cienīgi. 

Džons Ērvings tiek saukts par šī gadsimta Dikensu, un taisnība, viņa stāstīšanas manierē ir dikensīgas nokrāsas. Romānu ieskauj stāstnieka balss. Šī balss tevi izved cauri varoņu dzīvēm, pārdzīvojumiem un priekiem. Šī balss tevi iemāna un padara par novērotāju. Tu sāc novērot Kolu ģimeni. Tu gaidi kā stāsts beigsies. Tu gribi zināt kā tas beigsies. 

Grāmatu "Atraitne uz gadu" es sauktu par izaugšanas stāstu, bet ne gluži tādu tipisko. Šeit ir izaugšana no fantāzijām, lai dzīvotu reālās dzīves. Visa Rutas ģimene slēpjas rakstniecībā, rakstot viņi izdzīvo savus iekšējos tarakānus un aizslēpjas aiz fantāzijas plīvura, tā vietā lai dotos viens pie otra un atklāti visu izrunātu. 

Grāmatā ir arī spēcīgi uzsvari uz seksualitāti- kā vecāki to var ietekmē, kā pirmā pieredze kad psihe vēl nav nobriedusi var ietekmēt, kā sēras ietekmē, utt. Šeit sekss tiek attēlots bez tabu, tajā tiek pārkāptas pieklājīguma robežas. Šķiet stāstnieks (Ērvings) ar seksa līniju mēģina lasītāju, ja ne šokēt, tad izgrūst no komforta zonas. 

Izlasot krietni vairāk kā pusi, sāku manīt, ka man sāk apnikt bet vēlme uzzināt beigas bija spēcīgāka, un tāpēc grāmatai piešķiru 👍👍👍👍. 

No angļu valodas tulkoja Inguna Jansone.

Izdevējs: Jumava