Katrīna guļ uz nāves gultas. Nav zināms, vai viņa ir slima vai saindēta. Mokoties sāpēs un esot sazāļot, viņa atceras savu dzīvi, to kā šeit nonāca. Šī pirmā grāmata ir par viņas ceļu, kā verdzene kļuva par Pētera imperatori oficiāli.
Valoda var būt spēcīgs rakstnieka ierocis Kristīna, izmantojot šo rupjo vulgāro parasto krievu valodu, spēcīgi atspoguļo tā laika Krieviju. Un patiesībā arī šodienu. Es jūtu, ka šie rupjie vārdi kā netīrumi pielīp man un savā ikdienā ik pa laikam manu, ka var izlauzties kāds rupjāks vārds. Tāpēc ir jāsteidz šo grāmatu izlasīt un ķerties pie kaut kā kas manu valodu atkal padarīs tīru. Tik stiprs ir rakstnieks.
Tas, kas mani šokēja, cik Krievija maz ir mainījusies un augusi. Kā arī es manu PSRS radītās blaknes mūsu cilvēkos. Tu lasi tekstu un ar pirkstu gribi bakstīt tajā un teikt re, kur ir tā, dara arī mūsējie tagad ir skaidrs, no kurienes aug saknes šim.
Par prasmīgi pielāgoto valodu (jo neticu, ka autore tā pati ikdienā runā), par aizraujošo stāstījumu, es šai grāmatai piešķiršu 👍👍👍.
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.