Kā lai runā par pašnāvību? Droši vien nav tādas pareizās atbildes. Uz šīs planētas esam daudz cilvēku ar dažādu spēju paskatīties uz dzīvi un tajā atrast komisko. Arto Pāsilinna to izvēlas darīt ironiski un mazliet arī amazierējoties ar šīm mūžīgajām tēmām - nāvi un dzīvi.
Onni Rellonens un Hermanis Kempainens satiekas šķūnī. Abi vēlējās pielikt punktu savai dzīvei - viens nošaujoties otrs pakaroties. Kad Rellonens no neilona cilpas noņemt pulkvedi, ir skaidrs, ka šodien nebūs nekādas nāves. Piedevām kļūst mazliet vieglāk, apzinoties, ka neesi viens tāds bēdu brālis. Beigās abi aizdegas ar domu atbalstīt citus, kuri arī vēlas izdarīt pašnāvību. Tiek ielikts sludinājums, aicinot atsaukties citus depresijas nomāktos ļautiņus un drīz vien pienāk kaudzēm vēstuļu. Rellonens un Kempainens nolemj dibināt pašnāvnieku biedrību. Tā sākas aizraujošs ceļojums pretī nāvei. Vai varbūt dzīvei?
Par sarkasmu un ironiju grāmatai piešķiru 👍👍.
No somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.