Atceros, ka dažus gadus atpakaļ bija ļoti populāri veidot savus dzimtas kokus. Diemžēl es esmu no tiem cilvēkiem, kas par savu dzimtu tikpat kā neko nezina. Tagad, kad man būtu interese, nav kam vairs pajautāt. Atceros tikai, ka vienmēr oma kādus radiniekus uzskatīja par tiem sliktajiem. Protams, mantas dēļ. Tā jau laikam ir, ka gribot negribot, mēs savējos šķirojam. Tie ir baltie un labie, ar kuriem uzturam saikni. Un tie ir melnie un sliktie kas paņēma to kas ir mans vai pateica man tik nejaukas lietas. Ja mēs nespējam dzīvot savas dzimtas ietvaros mierīgi un bez naida, tad kā lai spētu valsts un pasaules kontekstā?
Grāmata "Baltie pret melnajiem" caur viens dzimtas stāstu izved tevi cauri vēstures līkločiem, kurus ir piedzīvojusi Lietuva. Šīs dzimtas mudžeklis ar tiem dažādajiem pavedieniem, kur nu kurais aizved padara grāmatas lasīšanu lēnāku. Man nākas ik pa laikam atgriezties pie iepriekš lasītā, lai uztvertu pavedienus. Bieži manu, ka vienkārši esmu kur aizpeldējusi teksts skrien acu priekšā, bet es to neuztveru.
Par vēl viens vēstures atgādinājumu par lietuviešu atmiņas stāstu grāmatai piešķiru👍👍.
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Izdevējs: Jānis Roze
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.