Izlasot "Ciglīti" gribās doties uz kādu izstādi un raudzīties gleznās, cerot piedzīvot to pašu maģiju, ko grāmatas varoņi izjūt, saskaroties ar mākslu. Redzēt vairāk par acīmredzamo, kad glezna nav tikai glezna, bet vesels stāsts.
Lai arī grāmata ir kā ķieģelis, neļauj tās biezumam tevi nobiedēt. Raiti notikumi, līdz pārdzīvojums galvenajam varonim ļāva man viegli sasniegt grāmatas beigas.
Trīspadsmitgadīgais Teo piedzīvo traģēdiju pēc traģēdijas. Viņš ir tikai puika, kurā paliek bailes. Bailes un tas, ka viņš ir tikai puika, kurš meklē drošību, neļauj viņam uzdot skaidrus jautājumus un izteikt bažas pieaugušajiem. Rezultātā atbildes un reakcijas viņš sadomājas un izdara izvēles, kas rada vēl vairāk baiļu. Vēlme aizbēgt no sāpēm un piedzīvotajām šausmām un vēlme kādam piederēt viņu iekšēji plosa un aizved neceļos. Teo pieaug bet izrauties no traumu radītā cikla nespēj.
Sākumā es biju nolēmusi šai grāmatai piešķirt mazāk, jo nav tā, ka tā būtu mani pārņēmusi savā varā. Bet tas, ka grāmata beigās nepārvērtās par ko saldu, bet gan saglabāja dzīves skarbās realitātes garšu. Rakstniece atļāva Teo palikt salauztam un kaut kā turpināt klumparot par dzīvi sevi mānot, ka visu kontrolē, tāpēc es piešķiršu tai 👍👍👍👍. Kā arī tāpēc, ka tik bieži gribējās Teo apskaut un sapurināt.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.