Pēdējā laikā man tie randiņi ar grāmatām sanāk diezgan pliekani. Pliekans man nozīmē atmiņā nepaliekošs. Jo vairāk lasu, jo vairāk ilgojos pēc spēcīga līdzpārdzīvojuma. Vai tā, ka grāmata tevi pēc tās izlasīšanas turpina vēl vairākas dienas vajāt gribas par to runāt. Ieteikt visiem draugiem, izlasīt, lai tikai būtu kāds, ar ko kopā to vēlreiz izķidāt un atklāt kaut ko garām palaistu. Ar "Trīs sievietes spogulī" tā nebūs.
Grāmatas galvenās varones ir Anna no 16. gadsimta Briges, Hanna no 20. gadsimta sākuma Vīnes un Annija no mūsdienu Losandželosas. Katra savam laikam un tajā esošajiem cilvēkiem nejūtas piederīga. Arī apkārtējie viņas redz kā savādniece, tā tikai paplašinot plaisu starp viņām un citiem. Anna ir atradusi savu Dievu, kurš noteikti nepatīk baznīcai. Hanna nododas sevis atklāšanai caur Freida metodēm jeb psihoanalīzei. Annija bēg no pasaules apreibinošās vielās.
Šī grāmata ir par sevis pieņemšanu pat tad, kad saprot es šeit neiederos. Grāmata arī kalpo par sabiedrības spoguli, kurā vienmēr ir saglabājusies šī lauka - formāli pieņemt citādo, bet realitātē darām visu, lai citādais neeksistētu un mēs to neredzētu.
Tā kā mani līdz galam nepārliecināja nevienas varones stāsts, kā arī viņu kopā sapīšana, tad grāmatai piešķiru tikai 👍👍. Žēl, ka autors ne uzrakstīja divas grāmatas - viens par Annu no Briges un otru par Hannu. Kaut gan būtu pieticis arī tikai ar viens par hannu, jo šeit varēja daudz dziļāk un plašāk izvērsties. Vai būtu likumīgi izmantot cita rakstnieka radītu tēlu un domu, lai radītu savu grāmatu par šo varoni un viņa stāstu tikai daudz dziļāku?
No franču valodas tulkojusi Linda Eiduse.
Izdevējs: Aminori
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.