Nefrīta kaķis (544 lpp.)

Ludzas apmeklējums beidzot mani pamudināja ķerties pie "Nefrīta kaķa", kurš kādu laiku ir nogulējis manā plauktā. Ja gribi jautāt, kas tad Ludzā tāds? Tad iemels ir tajā, ka vēsturiski Ludza bija ebreju pilsēta, 60%+ iedzīvotāji bija ebreji. Un tā kā Ludzas Lielās sinagogas gidīte, vecākās koka sinagogas Baltijā un vienas no senākajām Eiropā, ar savu aizraujošo stāstījumi ievilināja ebreju pasaulē. Šo stāstu gribējās turpināt nu jau caur grāmatas lappusēm. 

Starp citu, šī sinagoga ir arī īpaša ar saviem zvaigžņu griestiem kurus redzat bildē. Vienā zvaigznē ir lode, kuru iespējams atstājis kāds nacists. Šī ēka no tiem izglābās, jo bija aplīmēta ar tapetēm, kā arī no ārpuses neatgādināja sinagogu, tāpēc kara laikā nacistiem tā bija garāža. 

“Nefrīta kaķis” ir dāņu-ebreju dzimtas sāga piecās paaudzēs. Bet es šo grāmatu vairāk redzu kā stāstu par daudziem un dažādiem ļautiņiem, respektīvi man pietrūka iespējas vairāk izprast "ar ko ebreji atšķiras no citiem", jo šādus dīvainus ļautiņus var atrast neatkarīgi no reliģijas. Priekš sevis autori attaisnoju ar to, ka grāmatas dzimtas tēvs pats sevi īsti nekad nav redzējis kā ebreju. 

Visgrūtāk man gāja ar grāmatas sākumu un dzimtas pirmo stāstu, jo tiek pieminēti daudzi radinieki, kuriem grūti izsekot, arī laika līnija sapiņķerējas. Par laimi tuvojoties pirmā stāsta vidum jau visu ir vieglāk uztvert, un nākošie stāsti ir izlasāmi bez aizķeršanās. 

Diemžēl es šai grāmatai nespēju piešķirt vairāk par 👍👍. Iespējams izlasīju par ātru, kad neesmu līdz tai izaugusi, lai spētu novērtēt. 

No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe.

Izdevējs: Zvaigzne ABC