Vēl viens romāns par Otro pasaules karu. Godīgi sakot, man par šo grāmatu ir grūti pateikt ko pozitīvu. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka vērtējums nebūs augsts. Galvenā varone Līva man brīžiem vienkārši krīta uz nerviem, un viņas “mīlas dialogi” samocīti, neizturami un banāli.
Vislielākais absurds šajā romānā ir tas, ka nav ne spriedzes, ne intrigas, ne jebkāda mēģinājuma pārsteigt. Viss no paša sākuma līdz beigām ir paredzams, jo autore seko klasiskajai, simtreiz izmantotajai klišeju taciņai.
Kara laiks te kalpo tikai kā dekorācija notikumiem Francijas vīna darītavā. Tas ir stāsts par nenobriedušu cilvēku pieņemtajām izvēlēm, par jaunības egocentrismu, kura dēļ pazūd apziņa par to, kas ir pareizi un kas nav. Tas ir arī stāsts par sasteigtu laulību, un karš tikai atklāj šīs laulības plaisas. Arī notikumu atveidojums okupētajā Francijā ir tikai virspusējs ieskicējums, nevis saturiski piepildīts stāstījums.
Tā kā viss bija paredzams un grāmatai katastrofāli pietrūka dziļuma, tai piešķiru pelnītu 👍.
No angļu valodas tulkojusi Ingūna Martinsone.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.