Mīlestībai ir simtiem krāsu, dažas dzidras kā rīta rasa, citas duļķainas, pat tik tumšas, ka grūti nosaukt par mīlestību. Bet tā ir viņu mīlestība, viņu spēja mīlēt tā, kā neviens cits. Reizēm šķiet, ka, ja esi devis mīlestību, tā pasargās no kļūšanas par “svētdienās aizmirsto”. Taču dzīve rāda savādāk, par tādiem kļūst gan tie, ko dēvē par labiem cilvēkiem un vecākiem, gan tie, kuri nekad nevienam nav patikuši. Visi šie cilvēki ir mīlējuši, un katram no viņiem ir stāsti, kas pelnījuši dzīvot tālāk. Tik steigā, ko mēs attaisnojam ar ikdienu, mēs šos stāstus nenoklausāmies. Daudzu stāsti izzūd kopā ar viņiem, it kā miglā.
Justīne strādā pansionātā kā aprūpētāja. Jaunās meitenes ģimeni skārusi traģēdija, tāpēc viņa meklē patvērumu sirmgalvju klātbūtnē. Viņa klausās viņu stāstus, kamēr vēl nav atradusi savu. Viena iemītniece īpaši iekritusi viņas sirdī, un viņas stāsts kļūst par dzīves ceļvedi, ko Justīne pieraksta.
Grāmata sastāv no vairākām kārtām, gluži kā saldās kūkas. Viena atklāj Justīni un noslēpumus viņas ģimenē. Otra ļauj iepazīt sirmgalves dzīvi. Trešā, krēmīgā kārta, atspoguļo mīlestības visdažādākās krāsas, bet kā krāsainās skaidiņas stāstu papildina nelielas ikdienas ieskices pansionāta dzīvē. Šīs kārtas veidoja manu vērtējumu. Daļu zvaigznīšu noņēmu, jo radās sajūta, ka autore vēlas ielikt visu vienā grāmatā, bet dažreiz mazāk ir vairāk.
No franču valodas tulkojusi Ilze Fogele.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.