Nomodā par viņu (416lpp.)

Ceļot caur grāmatas lappusēm bez laika un telpas robežām. Ceļot, pateicoties grāmatām, vienmēr ir labāk nekā neceļot nemaz. Taču ir vēl kas īpašāks, lasot atgriezties vietās, kur pats esi bijis, kur savām acīm esi redzējis to, par ko stāsta vārdi. Tad literatūra vairs nav tikai iztēle, tā kļūst par atmiņu un sajūtu turpinājumu.

Galvenā varoņa darbs Florencē aizveda mani atpakaļ laikā, kad pati stāvēju iepretim Duomo di Firenze, apbrīnojot tās varenību, un vēlāk apmeklēju šim reliģiskajam objektam veltīto muzeju, kur glabājas katedrāles oriģinālās skulptūras. Lasot, bija sajūta, it kā es stāvētu Mimo aiz muguras un klusējot vērotu, kā viņš akmenī iekaļ savu likteni.

Mimo šajā pasaulē ierodas kā punduris. Sabiedrība viņam jau iepriekš nolēmusi ceļu, citā gadsimtā tas nozīmētu cirku un izsmieklu. Taču viņš atsakās būt tikai sava auguma definīcija. Par spīti visam, viņš ir liels savās vēlmēs, savā talantā, savā iekšējā spēkā. Un viņam izdodas pārvarēt robežas, kuras citi uzskata par nepārkāpjamām, nonākot Orsīni dzimtas paspārnē.

Savukārt Viola ir pārāk plaša savam laikmetam. Viņa piedzimusi gadsimtā, kur sievietei paredzēta vieta, bet ne balss. Un tomēr viņa vēlas to, kas šķiet nepiedodami drosmīgi grib pati lemt par savu dzīvi, par savu likteni, par savu nākotni.

Šo divu citādo dvēseļu ceļi savijas vienā stāstā. Viņu atšķirīgums kļūst par tiltu, nevis šķērsli. Draudzība, kas pāraug mīlestībā. 

"Nomodā par viņu" nav tikai stāsts, tas ir laikmeta elpas vilciens. Tas ir ceļojums cauri kultūras pārmaiņām un politiskajām vētrām. Tas ir arī ļoti personisks stāsts par attiecībām starp vecākiem un bērniem, starp brāļiem un māsu, starp tautu un varu, starp pienākumu un sirdsapziņu, starp mīlestību un pragmatismu.

Un tieši šo slāņu dēļ grāmata ieguva savu novērtējumu. 

No franču valodas tulkojusi Inese Pētersone.

Izdevējs: Zvaigzne ABC