Dažus gadus atpakaļ noskatījos filmu “Filomena”, kur galveno lomu spēlē Džūdija Denča. Filma balstīta patiesā stāstā par sievieti, kura 50 gadus meklēja savu dēlu pēc tam, kad klostera mūķenes viņu bez īpašas ceremonijas atdeva adopcijai. Traģiskākais? Ne tikai notikušais, bet fakts, ka baznīca gadiem ilgi mierīgi meloja cietušajiem un beigās… nekas. Nekāda atbildība, nekāds sods tikai klusa pārliecība, ka viss izdarīts “pareizi”.
Lasot šo grāmatu, sajūta bija pārsteidzoši līdzīga. Jā, formāli viss ir otrādi un šoreiz bērni meklē vecākus, un kaut kur pa ceļam tas pārvēršas par trilleri. Bet līdz tam brīdim bija grūti nevilkt paralēles ar “Filomenu”. Un, lai arī grāmatas beigās autore piesauc vēsturiskos faktus par baznīcas pārvaldītām “pārraudzināšanas” iestādēm, tas vairāk izklausās pēc mēģinājuma piešķirt stāstam svaru, nevis to patiešām pamatot. Ja gribas saprast, kā tas viss varēja izskatīties realitātē tad labāk vienkārši noskatīties filmu. Salīdzinājumā grāmata, diemžēl, paliek ēnā.
Sižets? Aiviju, ar ārsta un mācītāja svētību, ģimene nosūta uz Svētās Mārgaretas klosteri. “Klosteris” gan ir pārāk glaimojošs apzīmējums, tā drīzāk ir kombinācija starp darba nometni un cietumu, kur meitenes uzdevums ir dzemdēt un pēc tam gadiem ilgi atstrādāt savu eksistenci. Naudas nav, tātad — sveika, piespiedu darbs, slikts ēdiens un minimāla aprūpe. Klasika.
Aivija, protams, raksta vēstules, cerot, ka kāds tās kādreiz izlasīs (jo citādi jau stāsts uz priekšu nekustētos). Un, kā jau pienākas, pēc vairākiem gadu desmitiem tās nonāk žurnālistes rokās, kura uzsāk izmeklēšanu. Tālāk jau ģimenes noslēpumi, pagātnes rēgi un sabiedrības spiediena sekas. Viss pēc formulas.
Problēma sākas tur, kur autore acīmredzami sāk prasīt no lasītāja pārāk daudz labticības. Astoņgadīgs bērns, kurš pieņem sarežģītus lēmumus un izdara pieauguša cilvēka līmeņa secinājumus? Nopietni? Tieši uz šādiem momentiem tiek būvēta trillera intriga, un tieši tur tā arī sāk brukt.
Un tad vēl dvīņu līnija… Ja kāds meklē klišeju enciklopēdiju, šis būs labs sākums.
Godīgi sakot, būtu vēl, kur piesieties, bet slinkums visu uzskaitīt. Tāpēc vienkāršāk ņem un izlasi pats un izlem: tu tici autorei vai tomēr ne.
No angļu valodas tulkojusi Ligita Azovska.
Izdevējs: Liegra
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.