Grāmatai piemīt izteikts amerikānisks skatījums un tas šajā gadījumā nav kompliments. Jūtama distance, emocionāls un vēsturisks attālums. Rodas iespaids, ka autore drīzāk vēro Eiropas traģēdiju no droša attāluma, nevis mēģina to saprast. Drīzāk tas izskatās pēc rūpīgi izrēķināta komercprojekta, jo šobrīd rakstīt par Otro pasaules karu ir pieprasīti un tirgojami.
Šo stāstu iedvesmojis vēsturisks fakts par pagrīdes bibliotēku Varšavā Otrā pasaules kara laikā. Vidusskolniece Zofja kopā ar citiem grāmatu mīļotājiem, gar nacistu degunu, iznes aizliegtās grāmatas no bibliotēkas, lai tās paslēptu citā slepenā bibliotēkā. Viņas labākā draudzene ir ebrejiete, un, kad viņai kopā ar ģimeni nākas doties uz geto, Zofjai jāuztraucas ne tikai par savu ģimeni un grāmatām, bet arī par draudzeni. Šis romāns ir par pretošanos caur izglītību un literatūru, bet, kad ar to kļūst par maz, netiek saudzēta arī dzīvība.
Mani šī grāmata neuzrunāja nevienā līmenī. Salīdzinājumā ar tādiem darbiem kā Izvēle, Šaurais ceļš uz dziļajiem ziemeļiem vai Lakstīgala šis romāns šķiet sekls, emocionāli drošs un literāri vājš. Vienu zvaigzni piešķīru tikai par izmantotajiem vēstures faktiem — jo pats vēsturiskais materiāls ir spēcīgs. Diemžēl tas ietērpts tik vājā literārā izpildījumā, ka potenciāls ir izniekots.
No angļu valodas tulkojusi Maija Opse
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.