Man nav bieži gadījušās grāmatas, kuru lasīšanai iepriekš būtu jāizdara mājasdarbs. Ar acs uzmešanu grāmatas aizmugures vākam - pat ja prātā piefiksē: ahā, rakstniece ir nomirusi jauna, pašnāvība vai nelaimes gadījums - šajā reizē nepietiks. Es biju slinka un mājasdarbu izdarīju pēc grāmatas izlasīšanas, jo, izlasot grāmatu, nevar nejust tajā robus - it kā iztrūktu kāda informācija vai autore apzināti kaut ko izlaistu, jo negribas iedziļināties sāpīgajā. Tātad šos robus aizpildīju, sameklējot informāciju par Silviju Plātu.
Dzejniece, stāstu autore un šī vienīgā romāna “Stikla kupols” rakstniece visu savu īso mūžu mocījās ar depresiju un garīgās veselības problēmām, kuras ik pa laikam centās risināt, uzturoties psihiatriskajā slimnīcā. Šis romāns, izdots ar pseidonīmu, šķiet, tika publicēts mēnesi pirms viņa izdarīja pašnāvību. Mēģinot izdarīt pašnāvību, viņa gandrīz nogalināja arī savus mazos bērnus. Ir spekulācijas par to, vai viņa tiešām gribēja nomirt, vai pie tā bija vainojami medikamenti, kurus ārsts izrakstīja, elektrošoka procedūras, smagā bērnība vai agresīvais vīrs. Viņas pasaulē var ieskatīties caur viņas dzeju, un iespējams tāpēc šis romāns man šķita saraustīts - tāds, kuram trūkst konteksta, kurā ir daudz neskaidrību, bet arī trauslu mājienu. Nē, pat ne mājienu, bet nojautas, ka kaut kas nav, kā vajag. Ka problēmas sakne ir daudz dziļāka.
Jaunā Estere romāna sākumā atgādina dzirkstošu un burbuļojošu šampanieti, iegūstot prestižu stipendiju, viņa dodas praksē uz Ņujorku. Šis laiks gan vairāk tiek aizvadīts, ļaujoties sabiedriskajai dzīvei un gūstot arī pirmos nobrāzumus attiecībās. Sabiedriskā dzīve viņu pārņem, tā liekot pazaudēt iespēju Ņujorkas avīzē. Pamazām šī dzirkstošā meitene pārvēršas par nostāvējušos šampanieti - vairs nav burbuļu, vairs nav dzīves dzirksts. Grāmatas otrā puse tiek veltīta cīņai ar depresiju. Es aizveru grāmatu un skaidri zinu, ka novadējušā šampanietī burbuļus atpakaļ vairs nedabūt.
Šīs autobiogrāfiskās grāmatas trūkums ir skaidras un tiešas valodas trūkums tas, ka ik pa laikam stāstā jūtami robi, nevis vienkārši plūstošs un skaidrs skatījums. Var just, ka autore it kā raksta par sevi un savu dzīvi, un tai pašā laikā baidās kādu aizvainot, tāpēc laipo un piesargājas. Ja to atmestu, šī būtu daudz labāka grāmata.
No angļu valodas tulkoja Silvija Brice.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.