Ar vārdiem, kas pilni dūmu, tiek uzgleznota pilsēta. Belfāsta tiek plosīta. Skaļi lozungi, kuros skan pagātnes atbalss, tiek izmantoti par šī haosa pamatu. Tomēr realitātē pilsētu plosa garlaicība un mājās uzkrātā spriedze. Ziemeļīrijas vēstures nospiedumi ietekmē šīs pilsētas dinamiku un virzību. Rodas sajūta, ka no paaudzes paaudzē tiek nodots agresijas un nezināmas cīņas asns.
Šajā degošajā pilsētā divi tēvi mēģina audzināt savus bērnus. Semijs, skatoties uz savu dēlu, redz viņā sava tumšā kodola atspulgu. Viņš ir atstājis pagātnē savu agresiju un brutalitāti. Tas nav viegli – sevī noturēt agresijas vulkānus –, taču viņa rāmo dzīvi izārda bailes. Tēvs baidās, ka dēls nes sevī tēva tumsu un ka šī tumsa ir divreiz nežēlīgāka. Semijs nezina, kā apturēt dēlu, viņu nenododot.
Ārsts Džonatans ir kļuvis par vientuļo tēvu. Neprātīgs sakars ir radījis meitenīti. Taču Džonatans šajā mazajā būtnē jau saskata viņas mātes ļaunumu. Viņš meitenīti ir apzīmogojis ar visiem viņas mātes grēkiem. Džonatans baidās viņu iemīlēt, baidās, ka meita reiz nodarīs to pašu, ko viņam nodarīja viņas māte. Tāpēc pamazām viņā dzimst plāns, kā panākt, lai tas nekad nenotiktu.
Šī grāmata liek domāt par beznosacījumu mīlestību. Vai vecāka mīlestība pret bērnu var būt bez nosacījumiem un robežām? Šī ir ētikas un morāles cīņa, kurā vienos svara kausos ir bērns, bet otros – sabiedrība un visas mūsu bailes. Vai būtni, kas radusies no mums, spējam uztvert objektīvi? Ja nu mēs bērnu apzīmogojam ar visiem tarakāniem, kas mīt mūsos pašos, tādējādi atņemot viņam iespēju sevi pierādīt?
Semijs un Džonatans atspoguļo iekšējo cīņu, kas rodas no mīlestības pret bērnu, un abi izdara izvēli. Izvēli, ar kuru būs jāsadzīvo visu atlikušo mūžu.
Man patīk maģiskā sirreālisma grāmatas, taču šajā reizē tas stāstam īsti nepiešķīra īpašo noskaņu. Lai izdzīvotu vecāku emocijas, es atmetu visu pārdabisko, un bērni–būtnes man bija vienkārši bērni ar īpašām vajadzībām. Par Belfāstas vārdu gleznu un vecāku emociju attēlojumu grāmatai piešķīru savu vērtējumu.
No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka.
Izdevējs: Jānis Roze
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.