Kādu laiku atpakaļ gadījās saruna par to, cik mūsdienās vīriešiem ir grūti, ka liela daļa sieviešu it kā grib tikai naudu, viņiem tiek uzstādītas milzīgas prasības un, kad viņas visu ir dabūjušas, tad vīrieti pamet. Nu, kaut kā apmēram tā.
Šai sarunai risinoties tālāk, nonācām pie skatupunkta, ka sievietes beidzot ir sasniegušas savā dzīvē to brīvības punktu, kad beidzot tīri instinktīvi mēģina vīriešus nolikt pie vietas par gadsimtiem uzkrātiem pāri darījumiem. Sieviete - vīrieša īpašums, sieviete - dzemdētāja un kalpone utt.
Esmu laimīga, ka sievietes ir pilntiesīgas sabiedrības locekles (nu labi, joprojām pastāv dzimumu diskriminācija), nevis puscilvēki, kaut gan ir daži politiskie spēki un arī reliģiskās kustības, kas atkal vēlas mūs atmest atpakaļ tumšajos laikos.
Romāns „Kuģis Naondel” izrādās ir otrā grāmata no Sarkanā klostera triloģijas. Es esmu it kā sākusi stāstu no vidus, bet gribu tevi nomierināt -tam īsti nav nozīmes. Šī grāmata, par laimi, ir uzrakstīta tā, ka to var lasīt kā atsevišķu romānu.
Grāmata tiek ielikta fantāzijas plauktiņā, bet man kaut kā gribētos to pat pieminēt kā maģisko sirreālismu.
Tātad grāmatu veido vairāku sieviešu stāsti - atmiņas par dzīvi harēmā pie vīrieša, kuram vara un ietekme pār visu bija visaugstākā vērtība un lika kļūt par briesmoni. Katra sieviete, kuru viņš iesloga savā harēmā, ir ar kaut ko īpaša, un tieši tas palīdzēs viņām izdzīvot un izturēt. Šo sieviešu pieredze liks radīt vietu, kur patverties citām bēdu māsām.
Šī grāmata ir nežēlīga un vardarbīga, bet tai pašā laikā ir grūti to nolikt malā, jo gribas zināt, kā viss beigsies. Iespējams, man pietrūka lielāka dziļuma un izpētes upura un varmākas jautājumā. Tam mazliet pieskaras, kā dzimst jūtas pret kādu, kurš var tevi jebkurā mirklī nogalināt, bet te vēl bija, ko rakt.
Kopumā šī grāmata ir par sievietes izvēli izdzīvot, pat ja tas prasa sevi aizmirst un pazemot.
No zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane.
Izdevējs: Pētergailis
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.