Stafete: Atklāj caur grāmatām, ko par tevi domā citi cilvēki!

Pārskatot savus ierakstus atklāju, ka šajā mēnesī mans grāmatu blogs svin savu ceturto jubileju. Jau četri gadi! Kā laiks skrien. Nevar teikt, ka esmu bijusi ļoti aktīva rakstītāja, bet nav arī tā, ka nerakstu nemaz. Tāpēc, manuprāt, dzimum dienas ir īstais brīdis, kad uzzināt par sevi ko jaunu. Tā dzima ideja manai pirmajai stafetei. 

Runājot par stafetēm, tad es vienmēr līdzi esmu sekojusi tām. Ar interesi lasījusi katra blogera atbildes. Tik pati... Nu jā, pati esmu iesākusi rakstu, un tad tam atmetusi ar roku. Kautrīgums, ko tad es... Bet tagad man ir svētki, un lai svētku sajūta vairotos, aicinu arī tevi piedalīties šai stafetē. 

Ja esi gatavs uzzināt par sevi ko jaunu, vai apstiprināt jau sen zināmo, tad uzrunā- minimums trīs dažādus cilvēkus, par kuriem zini, ka viņi lasa vai nojaut, ka tā varētu būt. Palūdz lai atbild, AR KURU GRĀMATU ES TEV ASOCIĒJOS (autors un nosaukums) UN KĀPĒC TIEŠI AR ŠO? Ja grāmata būs tev nezināma- brīnišķīgi! Pamatots iemesls to atrast un izlasīt, jo gribēsies taču saprast kas man kopīgs ar šo darbu. Un, ja būs zināma, arī brīnišķīgi! Nāksies vai nu pārlasīt, vai atminēties par ko tur bija, lai sazīmētu tajā sevi. 

Lai aizraujošs ceļojums paziņu, draugu priekšstatos par mums!

Tadāaa....es Sāaaku!

Pirmais cilvēks kas atsaucās uz manu lūgumu ir Inga. Mēs neesam ne draudzenes ne svešinieces, bet gan domubiedres. Mūsu ceļi krustojās kādā interneta forumā, daloties pārdomās par kopīgo aizraušanos. Līdz virtuālās sarunas pārnesām reālā satikšanās priekā. 

Interesanti, ka viņas izvēlētā grāmata ir Viljama. P. Janga "Būda". Grāmata kuru neesmu spējusi izlasīt, iesākusi esmu trīs, bet tad atkal atgriežas plauktā. Šis būs īstais spēriens, lai to izlasītu, beidzot. "Vispār jau maz sanācis lasīt grāmatas pēdējo gadu laikā, bet šī palikusi atmiņā un saistās ar Tevi, jo tā ir par dzīves gudrām atziņām, par ticību,ka ir dzīves pirms un pēc dzīvēm, par gaišumu un cēlu cilvēcīgumu."

Otrais cilvēks ir mana literatūras skolotāja vidusskolā- Iluta. Viņa izvēlējās Šarlotes Brontē "Džeina Eira". Jāatzīst, viņa man tagad lika uz šo grāmatu un galveno varoni paskatīties savādāk. Eiru esmu lasījusi vairākas reizes, pirmo reizi iepazinu padsmit gados. Man mainoties, mainās arī domas par šo darbu un varoni. "Pirmais,kas nāk prātā, ir Brontē romāns Džeina Eira. Galvenā varone tāpat kā tu ir spēcīga, dziļa rakstura personība, kas sākotnēji ir noslēgta un atturīga, kuras dzīvē ir daudz sāpju, bet gaišumu un spēku dod darbs un mīlestība. Katrā ziņā ar romantisku, ezotērisku noslēpumu apvītas ir abas- gan Džeina, gan Elīna."

Tālāk informāciju par sevi ievācu no savas draudzenes kopš bērnības, doktorantes Pārtikas zinātnē Līvas: "Nu gan grūts uzdevums.... Izskatīju savu grāmatu plauktiņu un galīgi neviena grāmata nesaistījās ar tevi. Bet šobrīd sava ceļojuma iespaidos lasu Elizabetes Gilbertas autobiogrāfisko romānu "ēd, lūdzies, mīli" un tur jau kaut ko varu sasaistīt starp jums abām - kā iemācīties priecāties par dzīvi un ļauties. Un galvenais kā nebaidīties, bet darīt - kā Tu piemēram, stāstīji par vēlmi redzēt okeānu, un kā Visumā viss sabīdās, un rudenī tev gaidāms ceļojumus uz Portugāli... vai kā ļauties un spontāni noīrē sev villu Itālijā, jau ieplānojot sev skaistu ceļojumu nākamajam gadam." 

Šķiet pirms divām vasarām izlasīju "ēd, lūdzies, mīli", un arī te ierakstīju pārdomas. Lasot izskatās, ka es toreiz esmu ļoti koncentrējusies uz ceļu, un esmu palaidusi garām tieši šo aspektu, kuru piemin Līva. Viņai taču tiešām vajadzēja drosmi, lai visu pamestu un dotos nezināmajā, ļautos. 

Aizraujoši un arī mazliet biedējoši ir ieraudzīt sevi ar citu acīm. Interesantu arī jums ieskatīšanos sevī!




Komentāri