Darba nama ēnas (312.lpp)

Šis grāmatu blogs man ir vairāk tapis par tādu kā dienasgrāmatu, kurā es vienkārši piefiksēju izlasīto. Pēdējā laikā esmu atklājusi cik tas ir noderīgi, kad uzpeld kāda grāmata un vajag atsaukt atmiņā- vai esi lasījis, ko esi domājis pēc izlasīšanas, tad blogs ir ļoti noderīgs. Tādēļ par šo izlasīto grāmatu man īsti neko negribas teikt, bet tā kā vēlos to piefiksēt, tad kaut kas ir jā-uzraksta. 

Esmu izlēmusi, ka ar šo Dženiferes Vorsas darbu mūsu ceļi šķiras, jau izlasot grāmatu "Izsauciet vecmāti!" izjutu nelielu vilšanos, tomēr saliekot visa romāna plusus vilšanās bija neliela. Bet "Darba nama ēnas" lika man justies apzagtai. Pirmkārt, liekas grāmatas forma- romāns, nav pareiza, atbilstošāks šķistu stāstu krājums, varbūt pat dienasgrāmata. 

Otrkārt, nežēlīgā darba namu vēsture spētu piepildīt grāmatas lapaspuses, bet Vorsas gadījumā ir sajūta, ka vajag izpildīt izdevniecības prasības par lapaspušu skaitu grāmatā, tāpēc pirmais stāsts tiešām atspoguļo darba namu, un pēdējais stāsts par Veco zaldātu, arī it kā varētu teikt ka jā, bet pa vidu ir ne no kurienes iesprausts stāsts par māsu Moniku Džoanu. Izlasot grāmatu vienkārši nepamet sajūta, ka tā kā labi gāja ar grāmatu "Izsauciet vecmāti!" vajag izdot vēl vienu. 

Kaut kā žēl...