ticēt BRĪNUMAINAJAM (224 lpp.)

Pastiepjos plauktā pēc grāmatas, šoreiz mērķis ir atrast ko plānu. Drīz došos ceļā un nevēlos atstāt mājās grāmatu kas mani gaidītu atpakaļ. Nevēlos pārtrauktu stāstu, gaidīšanu "kādas tad būs beigas". "ticēt BRĪNUMAINAJAM" ir tieši laikā. Kas to būtu domājis, ka lasot grāmatu uzduršos vietai Itālijā kas būs pavisam netālu no manis. Vai tā ir zīme, un šī vieta jāieliek ceļojuma plānos?! Darīts. Ja jau esmu līdzās tad iegriezīšos arī es šai piejūras ciematiņ pilsētiņā. 

Cēzars sēro. Cēzars gremdējas atmiņās un meklē atbildi. Cēzaram vairs nav spēka turpināt dzīvi bez Pasas, pat mazais dēlēns kuru nolēmis atstāt bāreņos nespēj viņu izraut no depresijas. Kad šķiet, ka viss tūlīt būs galā, pie durvīm ir zvans, un Cēzara dzīvē ienāk jauna sieviete. 

Lai nenozagtu lasīšanas prieku ir jāapstājas. Visas kārtis atklāt nevar. Tomēr tas ko es varu darīt, ir padalīties ar savām domām. Un jāsaka "ienirt" man šķita daudz dziļāka un spēcīgāka, bez turpinājuma pavisam mierīgi varēja iztikt. Šī atkal ir tā reize kad šķiet turpinājums bija komerciāls lēmums. 

Kad grimsti vajag atrast pie kā pietverties. Viss var būt sarežģītāks par pašsaprotamo - bērni, turies pie tiem. Nē, šim spēkam ir jānāk no paša dzīlēm. Bet tikmēr ir jātveras un cieši jāturas, kamēr izdodas atrast šo spēku. 

Pārdomas par pirmo grāmatu "ienirt" atradīsi šeit. 

No franču valodas tulkojusi Vineta Berga.

Izdevējs: Zvaigzne ABC