Kas cilvēku padara par fanātiķi? Kas var likt viņam akli sekot, ignorēt loģiku, vai jebkādus citus racionālus impulsus? Kā var nenormālais sākt šķist normāls? Šie un citi jautājumi kas skar brīva cilvēka pārtapšanu reliģiski pārņemtā vai apsēstā mani vienmēr ir saistījuši. Es vienmēr ar interesi vēroju cilvēkus kas izvēlas šo ceļu, kā viņi transformējas un pārtop par citiem. Bet varbūt ne citiem, varbūt tieši tādiem kādi patiesībā viņi ir - paštaisni, augstprātīgi, ar izredzētību sirgstoši? Nu labi, ir man paveicies arī satikt pavisam normālus ticības cilvēkus, bet mazākumā... Tāpēc pilnīgi normāli, ka manā plauktā nonāca šie Beksijas Kameronas memuāri.
Beksijas vecāki jaunībā pievienojās kultam "Dieva bērni", un līdz piecpadsmit gadu vecumam arī Beksija bija šī kulta važās. Paralēli atmiņām par to laiku, rakstniece arī meklē atbildes uz jautājumiem - kāpēc cilvēki izvēlas būt kultā? Kāpēc vecāki pirmā vietā liek grupas (kultu) vajadzības ne bērnu drošību un vispār bērnus? Kāda ir bērnu dzīve dažādos kultos. Lai tiktu galā ar savām rētām Beksija dodas pētīt citus kultus Amerikā, mēģina tajos iefiltrēties un saprast vai bērniem ir droši. Šis ceļojums tikai vairāk atklāj viņas rētas, un liek saprast, kamēr nespēs pateikt saviem vecākiem savu patiesību par šo dzīvi kuru viņi viņai piespieda, tikmēr viņa slīks un nespēs dzīvot normālu dzīvi.
Man pietrūka atklātības, tāpēc piešķiru 👍👍👍par distancētības saglabāšanu.
No angļu valodas tulkojis Andris Smilgdrīvs.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.