Eņģeļa spēle (680 lpp.)

Ir divdesmit trešā gada pavasaris, kaut gan skats aiz loga varētu likt domāt, ka ir rudens. Kalendārs kas kliedz aprīlis, aprīlis liek ticēt saprātam, tātad ir pavasara diena, kas savā drūmumā un lietus mākoņu pelēcīgumā liek domāt par rudeni. Un šajā pelēcīgajā dienā, beidzot aizveru grāmatas, ar kuru varētu pastrādāt noziegumu svara un izmēra dēļ, vāku - beidzot pieveicu "Eņģeļu spēli". 

Dāvids Martins vēlas kļūt par rakstnieku, jaunais cilvēks nonāk kāda bagāta un ietekmīga kunga paspārnē, kas paver iespējas realizēt savus sapņus. Reizēm par saviem sapņiem ir jāmaksā, un maksa var likt uzdot jautājumu, vai tiešām bija tā vērts?!?

Šis ir drūms un gotisks darbs, kurā mistiskā pasaule dzīvo līdzās reālajai, un patiesībā ir pat grūti atšķetināt kas ir galvenā varoņa fantāzijas auglis un kas patiesība. Lai arī šī grāmata ir daļa no "Vēja ēnas" cikla par Aizmirsto grāmatu kapsētu, tomēr to var lasīt atsevišķi kā citu, brīvu un neatkarīgu darbu. Fantastiska ar detektīvu mijas kopā, mīlestība ar šausmām pieglaužas viena pie otras, stāsta pavedieni vijas un pinas, un beigās atklājas zirnekļa tīkls kurā noķerts ir tikai jaunais rakstnieks. 

"Eņģeļa spēlei" piešķiru 👍👍👍. 

No spāņu valodas tulkojusi Dace Meiere.

Izdevējs: Zvaigzne ABC