Reiz uz upes (480 lpp.)

Katra dzīve ir stāsts. Tātad, ap mums ir daudz stāstu kurus spējam saredzēt, un arī tādi kas paliek mums slēpti. Reizēm dzīves stāstiem var šķist, ka pietrūkst krāsas, tad palīgā var nākt fantāzija. Ir arī tādas reizes kad kluso telefonu princips maina stāstu tik ļoti, ka patiesība ir grūti atrodama. Pusaudzes gados, īsu brīdi es kļuvu par stāstnieci. Stāstnieci kura draudzenēm piešķīra galvenās lomas, un viņas ievedu sapņu pasaulē radot stāstus kas pārāk līdzinājās meksikāņu seriāliem. Kādā brīdī strauji visas kļuvām pieaugušas, es vairs pirms gulēt iešanas stāstus nestāstīju. Dzīve tālāk radīja katrai pašai savu stāstu, stāstu kurā mūsu ceļi vairs nekrustojās. 

Krodziņš "Gulbis" pulcē visus tos kas mīl klausīties stāstus un arī paši tos rada. Pēc smagas darba dienas veldzi sniedz kopības sajūta, kas rodas klausoties un radot stāstus. Pilsētiņas rutīnā katrs notikums tiek kāri tverts, lai to pēc tam ietērptu stāsta mētelītī, kuru pārstāstīt un pārstāstīt. Šajā reizē, kādā vakarā krodziņā ierodas savainots svešinieks ar mirušu bērnu uz rokām. Pēkšņi bērns izrādās nav miris, bet kam viņa pieder, ja ne svešiniekam kas atnesa?! Šī viena nakts iegriež pilsētiņā dzīvojošo dzīves notikumi virpulī. Noslēpumi vairs nevārēs gulēt zem upes dūņām. 

Seterfīlda ar vārdu upi rada stāstus un liek ceļot pāri laikam un telpai. Ievilina lasītāju stāstu hipnozē no kuras negribas pamosties. Par stāstiem kas vijās pie upes un ievilka mani savā pasaulē piešķiru 👍👍👍👍. 

Ja meklē ko vēl no šīs autores izlasīt, tad šeit būs atsauksme par viņas grāmatu "Trīspadsmitais stāsts". 

No angļu valodas tulkojusi Aija Čerņevska.

Izdevējs: Zvaigzne ABC