Pētera imperatore II (400lpp.)

Tūlīt tūlīt pavisam drīz Katrīnas dzīvība izdzisīs. Bet pirms tam viņa paspēja vēl atcerēties pēdējos gadus ar savu imperatoru. Gadus, kuros izdzīvošana viņu nocietināju. Gadus, kuros nekad nebija droša par savu dzīvību. Lai arī Katrīna kļuva par imperatori, tas viņu nepasargāja no imperatora agresijas, pārestībām, mūžīgajām bailēm. Aizvadītie gadi Krievijā viņu padarīja par cietu cilvēku. Arī šis stāsts pierāda, ka varai ir sava cena. Viņa maksāja par to, lai izdzīvotu.

"Šie trīs bija gluži kā no vardarbības gredzeniem darināta ķēde: Pīters iedvesa bailes un darīja pāri dēlam, tas savukārt tāpat izturējās pret sievu, bet sieva bija bezspēcīga pret nebrīvu un tomēr ķēdē vairs neiepītu verdzeni ar stiklainu skatienu - verdzeni, kura spēja izciest jebko, jo gribēja tikai izdzīvot un neko vairāk. Nodomāju, ka tas man savā ziņā atgādina pašu Krieviju - cars darīja pāri, bet pārestības pieredzējušie atspēlējās, darīdami pāri citiem, no viņiem atkarīgiem un zemāk stāvošiem, bet kaut kur pašā apakšā kvernēja un stiklainām acīm pretī raudzījās vienkāršā tauta, kam pāri darīja visi un kas vēlējās tikai izdzīvot, tikai izvilkt dzīvību. Jautāju sev, kur gan šajā kārtībā esmu es pati? Jautāju un nekādi nespēju atbildē. Vai man noteikti vajadzēja darīt pāri citiem, lai viņi nedarītu pāri man? Vai arī, ja man kāds darīja pāri, varēju pārestību ķēdi pati ar sevi apturēt un vismaz nesāpināt tos, kas atradās zemāk par mani?"

Grāmatai piešķiru 👍👍👍, tā nav ne labāka ne sliktāka par pirmo daļu. Rakstniece saglabā pirmās grāmatas noskaņu. 

Pārdomas par pirmo daļu vari atrast šeit - Pētera Imperatore I

No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.

Izdevējs: Zvaigzne ABC