Tanas kundzes sieviešu loks (384lpp.)

Kaut kā neplānoti ir sagadījies tā, ka šo grāmatu lasu brīdī, kad mūsu valstī notiek šis vajprāts ap Stambulas konvenciju. Šī tumsonība, kas pārņēmusi pusi valsts, vēl vairāk paspilgtina grāmatas vēstījumu un emocijas, kuras tā nes. Konfūcijs uzskatīja, ka “izglītota sieviete ir bezvērtīga sieviete”. Juņsjaņas vērtību nosaka vīrieši – sākumā tēvs, pēc tam vīrs. Sievietes ir vīriešu īpašums, un viņu pienākums ir dzemdēt dēlus. Viņu mūžs tiek aizvadīts iekštelpās un iekšpagalmos; par pasauli tur ārā viņas dzird tikai nostāstus no konkubīnēm. Un tad vēl tās ciešanas, kurām viņas pakļauj sevi un savas kāju pēdas, lai vīrietim šķistu skaistas. Brr... Dzīvot “būrī” un lauzt kaulus, lai vīrs ilgāk izrādītu interesi par mani un neizmestu uz ielas – briesmīgi laiki. Tā kā viss esot ciklisks, ļoti ceru, ka pa apli neatgriezīsimies pie tiem laikiem, kad sievietēm nebija tiesību un iespēju, un mēs bijām tikai priekšmeti vīriešu rokās.

Juņsjaņai zaudējot māti, tēvs viņu atdod saviem vecākiem. Meitenei paveicas, jo vecmāmiņa un vectētiņš nepiekrīt Konfūcija uzskatiem un izvēlas meiteni izglītot ārstes arodā. Viņa atrod aicinājumu, caur kuru neuzkrītoši kalpo sievietēm, kā arī pamazām nostiprina savas pozīcijas vīra mājās un vīramātes acīs.

Šīs grāmatas tapšanu ir iedvesmojusi kāda sieviete–ārste, kura dzīvoja 15. gadsimtā. Žēl vienīgi, ka līdz mūsdienām ir saglabājies tik maz informācijas par viņas dzīvi un mūža otro pusi. Lasot, var just lielo darbu, ko rakstniece ieguldījusi tā laika medicīnas izpētē un ģimenes hierarhijas, kā arī valsts politikas atspoguļošanā. Pateicoties Lisas Sī darbam, mums ir iespēja ceļot pāri laikam un kontinentam uz citādu pasauli – pasauli, kas šodienas sievietei atgādina, cik ļoti ir paveicies būt brīvai.

Tāpēc grāmatai piešķiru 👍👍👍👍.

Vēl viena grāmata, kuru esmu no šīs pašas autores izlasījusi ir "Šanhajas meitenes" un tās atsauksmi vari atrast manā blogā šeit ⇒

No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.

Izdevējs: Zvaigzne ABC