Kur vēži dzied (384lpp.)

Grāmata "Kur vēži dzied" atgādina, kā ir jāskatās uz dabu, esot tajā. Ir jābeidz skriet, jākļūst vērīgam un jāatver sirds visiem tiem mazajiem un lielajiem dabas brīnumiem, kas ir visapkārt. Nē, šī grāmata to vienkārši neatgādina, tā māca ieraudzīt dabas poētisko skaistumu. Visi, kas daudz lasa, zina, cik daudz grāmatai dod autors, kurš tēmā ir kā zivs ūdenī. Dēlija Ouensa ir dabas cilvēks, viņa ir profesionāli saistīta ar šo jomu, un katrs dabas apraksts, katrs fakts ir šīs grāmatas bagātība.

Šajā grāmatā ir divi galvenie varoņi, dumbrājs un Kija.

Mazo Kiju, kuru pilsētnieki dēvē par purva skuķi, ir pametuši visi. Par viņas mammu un tēvu, par brāļiem un māsām, par draugiem kļūst dumbrājs ar tajā mītošajām radībiņām. Kijai izdodas apiet sistēmu, un nav jau arī tā, ka iedzīvotājiem viņa īpaši rūpētu, meitēns izaug vienatnē, dabas ieskauts. Taču cilvēkam vajag otru cilvēku, un, kad vientulība kļūst neizturama, meitene atveras dažiem. Kad pilsētiņā tiek atrasts vietējās sporta zvaigznes līķis, aizspriedumainā sabiedrības daļa izvēlas tajā vainot purva skuķi.

Šī ir brīnišķīga grāmata, jo procesi dabā tiek savīti ar cilvēka dabu. Cik daudz krāsu ir dabā, tikpat daudz krāsās tiek parādīta vientulība un pamestības sāpes.

Ja vēlies pagarināt līdzīgas sajūtas un emocijas, iesaku izlasīt arī Elizabetes Gilbertes grāmatu "Visu lietu nozīme" — arī šeit ir dabas maģija un vientulības saspēle.

Pēc grāmatas izlasīšanas gribas doties dabā, sagaidīt saullēktu, vērot putniņus, sasmaržot augus un nomainīt pilsētas trokšņus pret dabas skaņām.

Tulkojusi Karīna Tillberga.

Izdevējs: Zvaigzne ABC