Vārdu pasaulē

Paņemot šo grāmatu rokās, biju pārliecināta, ka līdz nākamajai tikšu tikai janvārī. Tāpēc šobrīd, rakstot savas pārdomas, pati nespēju noticēt, ka tā tas nebūs, es šo potenciālo nozieguma ieroci (tiešām ticu, ka ar šo grāmatu varētu nosist cilvēku) esmu pieveikusi divās nedēļās. Un nē, tas nav tāpēc, ka grāmata bija tik aizraujoša, ka nespēju to nolikt malā. Patiesībā tā ir garlaicīga. Es sevi mērķtiecīgi piespiedu lasīt, jo zināju – ja paņemšu garākas pauzes, beigās to nemaz neizlasīšu. Grāmata ir sarežģīta un samudžināta, tāpēc, lai pavisam neapjuktu, piegāju tai kā matemātikas uzdevumam: jāatrisina, kamēr vēl kaut ko atceros un saprotu. Galvenais varonis, kurš tiek pasniegts kā ģēnijs (un, labi, patiešām tāds ir), uzzina, ka viņam ir agrīns Alcheimers. Šajā brīdī viņš nolemj pierakstīt savu dzīvi, kamēr atmiņa vēl turas. Taču jo vairāk raksta, jo vairāk attālinās no cilvēka, kurš šo stāstu iesāka. Starp dzīves retrospekciju viņš ielaižas filozofiskās pārdomās par ļaunumu, savijot ko...